Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava grib noteikt ārvalstnieku skaitu un veidot ieceļošanas kvotas

Viena no jūsu galvenajām prioritātēm ir nelegālās migrācijas apkarošanas plāns. Vai jau ir skaidri galvenie darba virzieni, un kad to varētu iesniegt valdībā?

Plāns būs plašāks - ne tikai par nelegālo migrāciju, bet par imigrāciju kā tādu. Ir mērķis mainīt šo konceptuālo redzējumu un imigrācijas politiku veidot, par pamatu ņemot drošības intereses, un tikai tad sekundāri ir visas pārējās intereses, kas ir dažādām nozarēm. Tas arī saskan ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem attiecībā uz to, kā būtu veidojama imigrācijas politika.

Plāna projekts Iekšlietu ministrijā jau ir tapis, un tuvākajās nedēļās tas būtu sūtāms saskaņošanai ar citām ministrijām par veicamajiem pasākumiem. Ideālā scenārijā vajadzētu būt tā, ka mēs augustā jau varētu Ministru kabinetā šo jautājumu izskatīt. Cerams, ka neviens mākslīgi nemēģinās bremzēt šo procesu. Ja augustā mēs Ministru kabinetā varētu pieņemt plānu, tad jau tālāk septembrī būtu iespēja virzīt atsevišķus grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Vai plāns paredz arī pasākumus, kurus varētu īstenot ātrāk bez grozījumiem normatīvajos aktos?

Plāns tiek veidots, par pamatu ņemot parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala secinājumus. Vienu daļu no izmeklēšanas komisijas gala secinājumiem varēs realizēt līdz ar jaunā Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Tad ir pasākumi, kuri prasa organizatoriskas izmaiņas, kā funkcionē viena vai otra iestāde, vai tā būtu Valsts darba inspekcija, Valsts izglītības satura eksaminācijas centrs vai kas cits. Tad ir sadaļas, kur būs nepieciešami Ministru kabineta noteikumu vai kādu likumu grozījumi. Ir pat atsevišķas lietas, kur virzība nebūs tik strauja, jo būs nepieciešami Eiropas Savienības (ES) direktīvu un regulu grozījumi, ko Latvija no savas puses var rosināt.

Vai varat atklāt būtiskākos pasākumus, ko paredz plāns?

Manā ieskatā būtiskākais ir stāsts par kopējo ārvalstnieku skaita noteikšanu, kuriem ir iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, par pamatu ņemot dienestu kapacitāti tālāk izsekot līdzi šo personu darbībām mūsu valsts teritorijā. Ļoti būtiskas būtu pārmaiņas attiecībā uz augstāko izglītību, būtu fundamentālas pārmaiņas attiecībā uz nodarbinātību, tostarp tā saucamo velokurjeru darbībām, lai nebūtu vairs iespējas tik brīvi izvairīties no nodokļu nomaksas, nevarētu platformu turētāji pateikt, ka mēs jau te pelnām naudu, bet mēs negribam nekā atbildēt par šiem sadarbības partneriem. Ja mēs runājam par nodarbinātības sadaļu, tad jārisina jautājums, lai nebūtu iespējas pēc būtības paverdzināt šos cilvēkus vai radīt čaulas firmas, caur kurām šīs personas ieceļo bez reāla mērķa strādāt. Ir dažādi risinājumi, lai šo jomu sakārtotu tieši no drošības aspekta.

Par pirmo jūsu minēto pasākumu - tas nozīmē, ka plāns paredzēs noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu ieceļošanai Latvijā?

Jā. Citās valstīs šāda prakse ir jau šobrīd ieviesta. Jautājums tālākās sarunās ar citām ministrijām ir par precīzu veidu, kā tad mēs nosakām konkrēto skaitu vai procentu, ko mēs varam atļauties uzņemt. Doma ir, ka mēs šo metodoloģiju veidotu, par pamatu ņemot drošības iestāžu sniegto informāciju par kapacitāti. Tā būtu Valsts robežsardze, kompetentās iestādes, kas varētu veidot šo sākotnējo novērtējumu.

Uz kuru valstu pilsoņiem šīs kvotas attiektos?

Uz visiem, kas nav ES valstu pilsoņi. Visticamāk, mēs kaut kādus izņēmumus paredzam arī attiecībā uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem, NATO valstu pilsoņiem, un vēl diskusija ir par Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu pilsoņiem. Bet attiecībā uz citiem - Šrilankas, Indijas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un daudzu citu valstu - pilsoņiem tas attiektos vistiešākā veidā. Valsts var ieviest ļoti stingrus nosacījumus, tostarp attiecībā uz tā saucamo augstākās izglītības eksportu vai nodarbinātību. Attiecīgi pēc tam uzņēmējam ir jāpārorientējas, jāskatās varbūt uz iespējām piesaistīt Bulgārijas pilsoņus, nevis Tadžikistānas pilsoņus.

Visstingrākie nosacījumi varētu attiekties uz tā saucamo terorisma riska valstu pilsoņiem?

Protams. Tā ir sadaļa, par kuru es pat teiktu, ka mums vispār būtu jāvērtē, vai mums vajag piesaistīt šādu valstu pilsoņus. Protams, vienmēr ir kaut kādi atsevišķi izņēmuma gadījumi, bet mēs redzam, ka Eiropā tas rada ļoti lielas drošības problēmas. Arī mūsu dienesti, tostarp Valsts policija, ir norādījusi, ka tas ir ar augstu riska potenciālu, ja šādas personas lielā skaitā ir ieceļojušas valstī un jau izveidojušas kaut kādas kopienas. Manuprāt, šajā virzienā mums nevajag virzīties. Mēs arī redzam, ka praktiskais pienesums tautsaimniecībai no atsevišķu valstu pilsoņiem nevienā Eiropas valstī nav bijis ar pozitīvu zīmi, drīzāk ar mīnusa zīmi, jo šīs personas kļūst par slogu sociālajam budžetam.

Uzņēmēji savukārt stāsta, ka viņiem trūkst darbaspēka. Uz kuru valstu trešo valstu pilsoņiem tad stingrākas prasības neattiektos?

Es pagaidām nesaukšu konkrētas valstis, kurām tur kaut kas varētu būt mazāk vai vairāk, bet uzņēmējiem būtu jāsaprot, ka viņu intereses šajā gadījumā ir sekundāras, prioritārās ir valsts drošības intereses. Uzņēmēji tām pakārtojas un vai nu meklē iespēju vairāk piesaistīt vietējo darbaspēku, vai virzīties lielākas robotizācijas un automatizācijas virzienā. Ja tas nav iespējams, tad skatīties, kādas viņiem ir iespējas piesaistīt darbaspēku no tām valstīm, no kurām potenciāli to var piesaistīt.

Jums bija tikšanās arī ar izglītības ministri. Kādas izmaiņas varētu sekot izglītībā, ņemot vērā šo topošo plānu?

Kaut kas tiks atrisināts jau līdz ar jaunā Imigrācijas likuma pieņemšanu, bet ir nepieciešams veikt grozījumus arī, piemēram, Augstskolu likumā, paredzot, kuros brīžos ir atskaitāmi ārvalstu studenti utt.

Otra sadaļa, ko mēs pārrunājam, sasaistās ar izmeklēšanas komisijas gala secinājumiem, un te ir stāsts par uzaicinātāju atbildību. Piemēram, Krimināllikumā ir pants, kas aizliedz piesaistīt ārvalstniekus, nodrošināt viņus ar iespējām uzturēties ES, par to saņemot materiālu atlīdzību. Diemžēl atsevišķu augstākās izglītības iestāžu gadījumā rodas jautājums, vai netiek pārkāpts šis Krimināllikuma pants. Uz to es vērsīšu arī ģenerālprokurora uzmanību, kā tiek interpretēts šis konkrētais pants, kas jau šobrīd ir likumā.

Nu nevar būt tā, ka augstskola pelna simtus tūkstošu vai miljonus un, līdzīgi kā "Wolt" un "Bolt" platformu turētāji, pasaka, ka uz mums nekas neattiecas. Robežsargi kā [nelegālo migrantu] pārvadātājus ir aizturējuši ārvalstu studentus no Latvijas augstskolām, un tad ir jautājums, kur ir atbildība pašiem uzaicinātājiem, jo augstskola, līdzīgi kā uzņēmums, ir šī cilvēka uzaicinātāja.

Uzņēmumam, kas uzaicina darbiniekus, ir jāatbild par to, kā viņi uzvedīsies valstī, vai nepārkāps likumus, vai ievēros Imigrācijas likumā prasīto, bet attiecībā uz augstskolām līdz šim ir bijusi kaut kāda dīvaina piekāpšanās. Es domāju, ka tai piekāpībai ir jābeidzas un augstskolām ir ļoti skaidri jāsaprot, ka labākajā gadījumā tas var maksāt licenci nodarboties ar izglītības sniegšanu, bet sliktākajā gadījumā tā tiešām ir krimināllieta, ja tiek saskatītas pazīmes, ka viņi tikai uzaicina, paši pelna naudu un, kas notiek pēc tam, viņiem nerūp. Iesaistīšanās cilvēku kontrabandā, manuprāt, ir ļoti būtisks pārkāpums.

Diezgan plaši izskanēja ziņa par nažiem patvēruma meklētāju centrā Liepnā. Vai ir dots rīkojums iekšlietu struktūrām rīkot reidus vietās, kur pulcējas trešo valstu pilsoņi?

Šobrīd prioritāri es esmu mēģinājis pievērst uzmanību ārējai sauszemes robežai, kur diemžēl es esmu konstatējis trūkumus attiecībā uz reaģēšanas spējām. Tāpēc šobrīd kā savu politisko prioritāti es redzu to, lai panāktu, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) beidzot arī atbilstoši visiem plāniem sniegtu atbalstu mūsu valsts ārējās robežas aizsardzībā.

Tomēr kopš pastiprināta robežapsardzības režīma ieviešanas tas notiek.

Daži desmiti NBS karavīru uz ārējās sauszemes robežas situācijā, kad runa nav tikai par nelegālo migrāciju, bet arī par kaimiņvalstu, ļoti iespējams, specdienestu sabotāžas darbībām ārējās robežas joslā, nav pietiekami. Skaidrs, ka NBS ir jānāk palīgā un nevis tikai jānāk palīgā, bet viņiem ir jāaizsargā mūsu valsts teritorija. Ja mēs runājam par Baltijas aizsardzības līniju, tad tā var strādāt tikai tad, ja paši bruņotie spēki ir gatavi arī šo Baltijas aizsardzības līniju kvalitatīvi aizsargāt.

Otra sadaļa ir attiecībā uz tām personām, kas diemžēl sekmīgi ir tikušas iekšā mūsu valstī un pēc tam ir nonākušas, piemēram, Muceniekos, Liepnā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau ir mainījusi darbības algoritmus, kā tiek izskatīti patvēruma pieteikumi, un es tiešām sagaidu, ka ar katru nedēļu izraidīšanas rīkojumu skaits tikai pieaugs. Tāpat ir svarīgi nodrošināt drošību un kārtību tuvākajā apkaimē. Diemžēl vēl joprojām ir konstatējami gadījumi, kad tiek atrasti naži un atsevišķā gadījumā bija narkotiskās vielas. Mums pašiem ir jābūt pārliecībai, ka, kamēr tas patvēruma pieteikums tiek izskatīts, tikmēr draudu sabiedrībai nav, jo diemžēl, ja mēs neesam kaut kādi progresīvo marksisti, kas uzliek rozā brilles uz acīm, tad Rietumeiropas valstīs viens no biežākajiem vientuļo teroristu uzbrukumu gadījumiem ir tieši uzbrukums ar nažiem vai nu iedzīvotājiem, vai amatpersonām. Mums ir jāparūpējas, lai šādas iespējamības mūsu valstī būtu līdz minimumam samazinātas, jo šīs personas nāk no valstīm ar ļoti augstu terorisma risku.

Tāpat ir runa par plašāku migrācijas sadaļu, kur paralēli visām citām lietām ir jānotiek dažādiem pārbaudes pasākumiem gan sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan Pārtikas veterināro dienestu, gan Robežsardzi un Valsts policiju. To, visticamāk, vēl vairāk aktivizēsim tuvākajos mēnešos. Šobrīd ir ļoti svarīgi parūpēties tieši par ārējās robežas drošību.

Arī pats esmu plānojis kaut kad pastaigāt pa Rīgas centru kopā ar dienestu pārstāvjiem un paskatīties, kāda ir situācija ne tikai attiecībā uz migrācijas jomu, bet arī attiecībā uz citiem pārkāpumiem - alkohola lietošanu publiskās vietās, sīkajām zādzībām utt. Mans mērķis ir celt drošības latiņu vēl vairāk uz augšu, lai nav vietas Latvijā, kur mūsu pilsoņu bērni nevar justies droši, pārvietoties. Tā nav adekvāta situācija.

Ņemot vērā, ka nelegālās migrācijas spiediens ilgst jau gadiem, vai nav laiks pierobežā vispār izsludināt ārkārtējo situāciju, kad valdība var noteikt konkrētus īstenojamos pasākumus, nevis tikai pastiprināto robežapsardzības režīmu? Vai arī tas tikai lieki satrauktu sabiedrību?

Šobrīd problēmu var risināt arī tajā ietvarā, kas ir pieņemts attiecībā uz pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Ja nāks informācija no dienestiem, ka ir nepieciešams kaut kā citādāk formulēt šo situāciju, tad es nevilcināšos to darīt. Šobrīd tādas indikācijas nav un visām iesaistītajām institūcijām ir pienākums izpildīt to, kas jau ir pieņemts. Jautājums ir par gribu to izdarīt, nevis kaut kādiem īpašiem sarežģījumiem.

Vai nav laiks arī tiesiski vērsties pret Baltkrievijas režīmu, kas to organizē?

Tā bija lieta, par ko mēs runājām arī parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Es saprotu, ka prokuratūra bija uzsākusi izvērtēt, kā sagatavot lietu pret organizatoriem. Tas ir virziens, ko es esmu politiski arī atbalstījis. Nav vērts tikai aizturēt pārvadātājus, nepieciešams arī skatīties uz organizatoriem. Varbūt pie kaut kādiem apstākļiem mēs varam virzīties tālāk ar jautājumu par kompensējošiem pasākumiem visam tam, kas ir līdz šim darīts. Mēs neizslēdzam iespēju, ka varētu īstenot kādas aktīvākas darbības Baltkrievijas virzienā, kas varbūt vairāk nepatiktu Baltkrievijas pusei, un iespējams, paši saprastu, ka nav pareizi nodarboties ar šo organizēto noziedzību valsts līmenī, jo tad tas ekonomiskais atsitiens var sanākt daudz sāpīgāks.

Robežsardze gandrīz katru dienu informē par to, ka izdodas aizturēt nelegālo migrantu pārvadātājus ar visiem migrantiem. Tas nozīmē, ka ir kaut kāds procents, kas Latvijā iekļūst. Vai ir arī skaidri veidi, kā tas izdodas, par spīti žogiem, sensoriem, patruļām?

Ir ļoti labi, ka beidzot sabiedrība ierauga to patieso ainu, kas pēdējos gados bija nedaudz paslaucīta zem paklāja. Ja runa ir par ārējās robežas sargāšanu, tad, protams, robežsargi dara ļoti labu darbu, sargājot robežu, bet ir jāsaprot, ka robežas garums ir pietiekami liels, migrācijas spiediens ir ievērojams, un nav tā, ka mums ir pa vienam robežsargam uz katriem 10 vai 100 metriem. Tā ir galvenā problēma, ka vienkārši trūkst personāla resursu, lai nosegtu pilnīgi visu robežu. Polijas gadījumā robežu ar milzīgiem spēkiem apsargā arī armija. Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, robežsardzes atbalstam viņiem jau ir divīzija. Lai saprastu mērogu, tas nozīmē, ka Latvijas gadījumā robežas apsardzībā palīdzētu visi bruņotie spēki. Skaidrs, ka tādam "mūrim" ir daudz sarežģītāk izkļūt cauri.

Jā, katru dienu tiek aizturēti arī pārvadātāji. Pārvadātāju raksturs ir mainījies, pārsvarā tie jau ir citu valstu pilsoņi, kas ir iesaistījušies tādā Eiropas mēroga organizētās noziedzības shēmā. Kas ir interesanti, starp aizturētajiem mēdz būt arī Francijas, citu ES valstu pilsoņi, bet pārsvarā gan tie ir ar izcelsmi trešajās pasaules valstīs, kas ir ieguvuši ES pilsonības, tāpēc arī varbūt skaidrāka tā bilde tad paliek. Diemžēl tā ir tāda plaša organizētās noziedzības shēma.

Šogad ar aizturētajiem pārvadātājiem varētu būt sasniegts rekords. Tas ir ļoti labi, ka šādi pārvadātāji tiek aizturēti. Tā ir pozitīva ziņa, nevis slikti, ka parādās lieli skaitļi. Nu mīnuss, protams, ir tas, ka robežsargu skaits uz ārējās sauszemes robežas ir tik liels, cik ir. Mums, protams, atbalstā ir NBS, Valsts policija un citas institūcijas, arī kaimiņvalstis, bet atbalsts ir nepietiekams. Ja gadījumā kādai grupai izdodas sekmīgi tikt pāri robežas žogam, ieskriet meža masīvā, tad tas ir ļoti ilgs laiks, kamēr viņus izdodas atrast.

Pirms aptuveni diviem gadiem sodi pārvadātājiem tika palielināti. Statistika liek domāt, ka īsti tie nestrādā.

Savā ziņā strādā, jo, kā es teicu, šobrīd pārvadāšanas shēmās gandrīz nemaz neiesaistās mūsu pašu valsts piederīgie. Viņi acīmredzot saprot, ko tas nozīmē, kādas tam varētu būt sekas. Pārsvarā tie ir citu valstu pilsoņi.

Nesen valdības sēdes slēgtajā daļā tika skatīts Iekšlietu ministrijas ziņojums par pretdronu spējām. Ko iekšlietu dienesti var darīt, un kas būtu vēl nepieciešams, lai varētu konstatēt, notriekt ārvalstu dronus?

Šajā formātā mums sekmīgi virzās uz priekšu sadarbība ar Aizsardzības ministriju, un tiešām prieks un paldies par to. Robežsardze faktiski ir pirmā, kas var reaģēt gan attiecībā uz dronu pamanīšanu, potenciāli arī dronu notriekšanu. NBS ir uzstādīta pirmā pārtvērējdronu sistēma, bet nākotnē to vajadzēs izdarīt arī iekšlietu struktūrās. Te ir iespēja sadarboties aizsardzības un iekšlietu dienestiem, jo valsts kopīgi ir jānosargā. Tāpēc, man liekas, arī attiecībā uz sauszemes robežas aizsardzību ir stāsts, kur vienkārši dienestiem ir jāspēj aktīvi sadarboties un novērst apdraudējumu. Iekšlietu dienesti arī ir gatavi nākt palīgā ar sev netipiskāku funkciju attiecībā uz gaisa robežas sargāšanu. Es redzu, ka tiešām tas potenciāls un perspektīvas ir ļoti lielas gan attiecībā uz kopīgām apmācībām, gan attiecībā uz kopīgu tehnoloģisko risinājumu izvēršanu.

Tas nozīmē, ka Robežsardzes rīcībā nonāktu dažādi pretdronu līdzekļi?

Jā, un tas arī saskan ar mūsu valdības deklarācijas punktu, un aktīvi pie tā tiek strādāts, lai tas īstenotos.

Vajag papildu līdzekļus, lai šos iepirkumus veiktu? Vai arī tie tiks ņemti no armijas?

Ja runājam par detekcijas spēju attīstību, tad te būtu jādomā par papildu resursu piesaisti, bet ja runājam par tuvāko laiku… Kāda jēga ir, ka kādā noliktavā stāv ierīces, ar ko var notriekt dronus? Labāk ir tās iedot tiem, kas fiziski ir uz vietas un var to izdarīt. Tas ir virziens, kas arī šobrīd tiek attīstīts.

Hroniska problēma iekšlietu dienestos ir personāla jautājums. Jums gan ir dots salīdzinoši īss laiks līdz rudenim, bet vai tuvākajos mēnešos ir domāts par sociālajām garantijām, finanšu instrumentiem, kas palīdzētu piesaistīt jaunus kadrus?

Protams, ka dažos mēnešos nevar atrisināt to, kas ir ielaists desmitgadēs, bet es ceru, ka ļoti strauji uz priekšu virzīsies sadarbība. Mēs esam sagatavojuši grozījums Valsts aizsardzības dienesta likumā attiecībā uz iespēju valsts aizsardzības dienestu īstenot Robežsardzē. Ja nekas "nenobruks", tad tuvākajos mēnešos šis jautājums nonāks arī Saeimā, un tad paliek praktiskā īstenošana. Tas Robežsardzē katru gadu dotu aptuveni 100 papildu jauniešus, kas izietu valsts aizsardzības dienestu tur. Pēc pieredzes mēs zinām, ka viena daļa nolemj arī saistīt savu nākotni ar dienesta vietu ilgtermiņā. Protams, tas nav tūlītējs risinājums, kurš uzreiz iedod papildu 1000 cilvēkus, bet tas ļautu ļoti efektīvi audzēt personāla skaitu ilgtermiņā.

Attiecībā uz Valsts policiju, protams, stāsts ir sarežģītāks. Vienmēr var skatīties uz atlīdzības jautājumu, bet tas, ko es esmu rosinājis, un Valsts policija arī gatavo informāciju, ir par iespējām samazināt birokrātiju policijas darbā. Viena daļa policistu nolemj aiziet no dienesta nevis tāpēc, ka kaut kas cits viņus neapmierina policijas darbā, bet tieši šo "papīru" dēļ. Bieži vien policisti nevar veikt pamata pienākumus, kvalitatīvi izmeklēt lietas, jo vienkārši ir jādrukā un jādrukā "papīri", un krustu šķērsu tie jāpārsūta. Tā ir sadaļa, kuru, manuprāt, ir būtiski atrisināt, jo te ir runa par darba ikdienu, kam tomēr ir būtiska loma. Papildus tam, protams, jautājums ir par telpām, kurās policija strādā. Ir vietas, kur viss ir ļoti labi, ir vietas, kuras ir procesā uz ļoti labi, un ir vietas, kuras ir ļoti katastrofālā stāvoklī. Tāpēc man par to ir bijušas pārrunas, un tuvākajā laikā ir sagaidāmas arī plašākas pārmaiņas Nodrošinājuma valsts aģentūras darbībā, jo tur ar prioritātēm ir gājis kā pa kalniem un lejām. Nevar būt tā, ka tiek realizēts kaut kāds milzīgs projekts, tiek pievilkta kanalizācija par 400 000 eiro objektam, kur varbūt to vispār nevajag, bet tajā pašā laikā pietrūkst daži desmiti tūkstošu, lai sakārtotu darba kabinetus policijā, kur remonts nav veikts 30-40 gadus.

Protams, tas atkal nav jautājums, ko var atrisināt dažos mēnešos, bet es ceru, ka kaut kādas pozitīvas pārmaiņas tas iedos.

Iepriekšējam ministram personāla problēmas risināšanai bija ideja par brīvprātīgiem policijas palīgiem. Jūs to virzīsiet tālāk?

Tādā izpratnē, kā tas tika pozicionēts, nē. Ir atsevišķas sadaļas, kas jau šobrīd ir paredzētas likumā "Par policiju" un Zemessardzes likumā. Tur pietiekami lielam personu lokam jau ir paredzētas iespējas īstenot policejiskās funkcijas un sniegt atbalstu Valsts policijai. To noteikti var attīstīt brīžos, kad tas ir nepieciešams, un drīzāk ir jautājums par spēju sadarboties ar citām institūcijām.

Taču, ja mēs skatāmies plašāk, policijas darbs ir ļoti dažāds. Ir sadaļa, kas attiecas uz izmeklēšanu, un tur ir ļoti sarežģīti piesaistīt cilvēkus no malas, bet tur, kur ir runa par kārtības nodrošināšanu, par policijas klātbūtnes stiprināšanu, reidu rīkošanu, tur gan es redzu, ka ir iespēja jau šobrīd esošajā rāmī piesaistīt papildu cilvēkus.

Tas gan nav tagad uzreiz īstenojams, bet ir pamatots ierosinājums par iekšlietu dienesta rezervju sistēmu. Tās personas, kuras ir saņēmušas attiecīgu apmācību un kādā brīdī ir aizgājušas projām no dienesta, varbūt krīzes situācijās būtu iespēja savā ziņā mobilizēt iekšlietu dienestu vajadzībām.

Līdzīgi, kā tas ir armijā?

Precīzi. Tas var izrādīties ļoti būtiski brīdī, kad, iespējams, karadarbības, kādas katastrofas dēļ cilvēki ir gājuši bojā, lai ir iespēja ļoti strauji resursus atjaunināt ar cilvēkiem, kuri vismaz saprot, kas ir jādara konkrētajā situācijā. Protams, vairāk tiek runāts un diskutēts par militāriem konfliktiem, bet valstij vienmēr jābūt arī gatavam plānam, ja notiek kādas tehnoloģiskas katastrofas vai kaut kas tamlīdzīgs. Arī šajā gadījumā ir jābūt skaidrībai, kas notiek ar iekšlietu dienestiem. Nu nevar tas būt tādā pašplūsmā.

Bet pie tā būs jāpieķeras vēlākā posmā, jo šobrīd ir vairāki citi svarīgi jautājumi.

Ja pievēršamies iekšlietu dienesta struktūru vadības jautājumam, tad, kā saprotu, Nodrošinājuma valsts aģentūra joprojām ir bez priekšnieka. Meklēsiet konkursā, pats iecelsiet?

Šī ir institūcija, kurai ar steigu būtu nepieciešamas kaut kādas pārkārtošanās, jo tās darbs neliecina, ka tas līdz šim būtu bijis veikts vislabākajās saimnieciskajās interesēs. Tās neskaidrības, kas iznāk ārā, ja ne gluži katru dienu, tad katru nedēļu, nav nekas patīkams.

Arī es esmu apbraukājis vairākus katastrofu pārvaldības centrus, gan tos, kas jau ir tapšanas procesā, gan tos, kas tikai tiek plānoti. Es minēšu piemēru tikai par Jelgavas Katastrofu pārvaldības centru. Potenciālā tāme ir pāri 60 miljoniem eiro. Iepazīstoties ar šo projektu, aizbraucot pie ugunsdzēsējiem, pie Valsts policijas tur uz vietas, ir skaidrs, ka tur vienkārši ir "sazīmēts kosmoss" un neviens nav īsti iedziļinājies šajos jautājumos. Un tad šis projekts tiek virzīts pēc principa "a ja nu paveicas". Beigās varbūt būtu uzbūvēts kaut kāds milzīgs monstrs, kas nemaz nav vajadzīgs, ja vispār tam izdotos atrast finansējumu. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) pašlaik Jelgavā ir ļoti apmierinošas telpas. Protams, būtu nepieciešami papildu resursi, lai tās padarītu tiešām skaistas, bet tur noteikti nav tādu vajadzību kā citās vietās, kur VUGD depo tiešām ir zem katras kritikas. Līdz ar to runa varētu būt tikai par papildu neliela VUGD depo būvniecību Jelgavas otrā pusē pie Ozolniekiem. Tas vien jau ļautu ietaupīt vairākus miljonus.

Tādas nesaimnieciskas lietas diemžēl aģentūrā ir konstatējamas, arī ikdienas līmenī. Tāpēc noteikti tuvākajā laikā būs jākārto arī jautājums attiecībā uz vadību.

Bet tad izsludināsiet konkursu, jo, kamēr nonāks līdz tā rezultātam, varētu paiet vairāki mēneši?

Ļoti iespējams, ka virzība varētu būt arī pašas iestādes ietvaros, kad vadītājs tiek iecelts, un tad vērtēt, vai ilgākā termiņā būtu nepieciešams rīkot konkursu. Bet ir skaidrs, ka tajā līmenī, kā šobrīd iestāde ir darbojusies, tas tā nevar turpināties.

Vai jūs apmierina citu dienestu vadība?

Skaidrs, ka arī PMLP vistuvākajā laikā tiks mainīts vadītājs.

Jo tagadējā vadītāja dodas pensijā?

Jā, ja viss ir veiksmīgi un pensija tiks sagaidīta, tad cilvēks pensionējas, bet skaidrs, ka tur rudens pusē mainīsies vadība. Tad ir būtiski, lai jaunā vadība ir ar tādu ļoti stingru izpratni, ka Latvija nav vieta, kur jebkura persona var brīvi iebraukt, uzturēties un izmantot sliktos nolūkos mūsu sistēmu. Es tiešām redzu, ka PMLP savulaik ir spējusi izdarīt arī ļoti lielu darbu attiecībā uz sadaļu par Krievijas pilsoņiem. Tagad šis jautājums būtu paplašināms attiecībā uz citiem trešo valstu pilsoņiem. Es ticu, ka PMLP var strādāt krietni efektīvāk, lai novērstu arī jaunās imigrācijas riskus.

Vai jauno PMLP vadītāju meklēsiet konkursā?

Tiek vērtēti dažādi varianti.

Ar pārējo dienestu vadītājiem esat apmierināts?

Es domāju, ka atsevišķas institūcijas ļoti efektīvi strādā. Piemēram, ja pieminam Valsts drošības dienestu, man ir tiešām prieks redzēt, ka ar katru gadu aizvien vairāk tiek konstatēti dažādi pretvalstiskie elementi, kuri strādā pret mūsu valsts drošības interesēm. Valsts drošības dienests, manuprāt, ir būtiski kāpinājis savu kapacitāti un profilu attiecībā uz lietām, ko viņi uzņemas, un dod milzīgu pienesumu valsts drošības stiprināšanai. Tas ir plašākai sabiedrībai neredzamais darbs, bet tas tiešām ir ļoti nozīmīgs, kas ļauj Latvijai būt kā vienai no Eiropas drošākajām valstīm situācijā, kad mums ir gan Krievijas apdraudējums, Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, gan radikālā islāma ienākšana Eiropā.

Bet plašāk runājot par iestāžu vadību, man nav pašmērķis kādu automātiski izmest no amata. Man ir ļoti būtiski skatīties uz to, kā iestāde strādā, vai tiek izdarīti darbi, vai tiek noķerti kontrabandisti, vai tiek noķerti maniaki, kas mēģina bērnus pakļaut seksuālai vardarbībai. Tās ir prioritārās lietas, kas mani interesē, lai tiešām tiktu atnesti rezultāti, un rezultāti būtu tādi, kas uzlabo kopējo drošību.

Jau pirms pāris gadiem tika ieviesta kriminālatbildība par automašīnas vadīšanu dzērumā virs 1,5 promilēm, bet mēs redzam, kāda bija statistika par aizturētajiem dzērājšoferiem Jāņu brīvdienās, kāda tā ir pārējā laikā. Vai būtu vēl vairāk jāpalielina sodi?

Viens risinājums ir, lai tiesas nebūtu tik maigas. Šobrīd likumā ir paredzēts pietiekami lielas sankcijas, un tas, ka tiesa piemēro maigus un dīvainus spriedumus, apdraud sabiedrību, jo šis dzērājšoferis atkal sēžas pie stūres. Tā ir vistiešākā tiesnešu atbildība, ja šis dzērājšoferis pēc tam izraisa avāriju un noslepkavo nevainīgus cilvēkus. Tādēļ te es vēršu uzmanību uz tiesām, kas mēdz pieņemt ļoti maigus spriedumus.

Otra daļa, protams, ir pati sabiedrība. Teorētiski varētu nolikt policistu pie katra autoceļa un veikt pārbaudes, bet problēma ir dziļāka un psiholoģiska, kādēļ vienai daļai sabiedrības tas liekas pieņemami, kārtīgi iedzert vai sarīties narkotikas un sēsties pie stūres? Tā ir nepieņemama lieta pēc savas būtības. Diemžēl ir cilvēki, kuriem domāšana nestrādā tajā virzienā, ka tas ir kaut kas nepieņemams. Arī līdzcilvēkiem nestrādā domāšana, ka vajadzētu novērst iespēju tam iedzērušajam braukt. Pēc manām domām, šādi cilvēki pat ir bīstamāki par tiem, kuri kaut kādās situācijās vienkārši kļūst agresīvi, jo viņu rokās ir ierocis, ar ko var nogalināt ne vienu vien cilvēku. Es tiešām arī izskatītu versiju, ka ilgtermiņā personai tiek nodrošināta piespiedu psiholoģiskā ārstēšana vai kaut kas tamlīdzīgs, jo tas nevar būt adekvāts cilvēks, kurš smagi piedzēries sēžas pie stūres.

Vai jāsāk domāt arī par līdzdalības atbildību, kas arī likumos ir paredzēta? Ja es braucu kopā ar šoferi, par kuru es labi zinu, ka viņš ir dzēris, es piekrītu, ka viņš izdara noziegumu.

Jā, es piekrītu, ka tas arī var būt izskatāms variants, jo man arī nav skaidras tās situācijas, kur tas tiek pieļauts. Turklāt dzērājšoferi tiek aizturēti uz šoseju posmiem, kur ir milzīga satiksme. Nu tur tiešām ir vistiešākā atbildība visiem, kas šajā automašīnā ir sēdušies.

Jūs kopā ar savu priekšteci, kas tagad ir satiksmes ministrs, esat arī Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis. Ir skaidrs, ka ceļu policistu skaitu mēs būtiski palielināt nevaram, bet cilvēki tiešām ļoti sūdzas gan par ātruma pārsniegšanu, gan agresīvu braukšanu uz autoceļiem. Kā to risināt? Palielināt ātruma kontroles radaru skaitu?

Pirmkārt, ātrums pats par sevi nav vislielākais risks, vislielākais risks noteikti ir agresīva braukšana. Nākamais ir braukšanas kultūras jautājums, jo īstenībā var redzēt ļoti atšķirīgu braukšanas kultūru uz dažādiem autoceļiem. Man pašam ļoti bieži sanāk pārvietoties pa A1 šoseju, un tur es redzu, ka milzīgs skaits ar braucējiem ļoti labi apzinās, ka nav jēgas apdzīt citas mašīnas tāpēc, ka tas laika ziņā nekādu milzīgu ietaupījumu nerada. Tai pat laikā, piemēram, Liepājas šoseja ir tā zona, kur visi viens otram iet garām un tiešām ar ļoti augstiem riskiem, ņemot vērā šīs šosejas profilu.

Es primāri tomēr skatos uz to, lai tiktu maksimāli kontrolēta agresīva braukšana, arī paredzot iespēju, kā sabiedrība var efektīvāk ziņot par agresīvas braukšanas gadījumiem. Piemēram, ja notiek apdzīšanas uz gājēju pārejām vai vietās, kur nedrīkst apdzīt, ja tas rada ļoti lielas sadursmes riskus.

Bet runājot plašāk, drīzāk ir jāfokusējas uz drošas infrastruktūras radīšanu tur, kur mums ir šie noslogotie ceļi, kas vairs nav 21. gadsimtam atbilstoši. Drīzāk ir jāskatās, kā var šos ceļus sakārtot un pilnveidot. Tas ir Satiksmes ministrijas atbildības jautājums.

Manuprāt, tiešām nav vērts par katru cenu cīnīties, lai braukšanas ātrums tiek samazināts par 10 kilometriem stundā, cik sagatavot tiešām drošu infrastruktūru. Piemēram, ja jau pieminētā Liepājas šoseja būtu ar nodalītām divām joslām katrā braukšanas virzienā, skaidrs, ka riski fundamentāli samazinātos, neskatoties uz 10 kilometru ātruma pieaugumu vai samazinājumu. Vācijā var braukt pat ar 180 kilometriem stundā, jautājums ir par infrastruktūru, pa kuru pārvietojas.

Nesen bija gadījums ar kiberuzbrukumu "Latvijas valsts mežiem" un pēc tam tika sākts kriminālprocess pret satura veidotāju Elvisu Strazdiņu. Jūs, protams, izmeklēšanā nevarat iejaukties, un tā ir policijas kompetence, bet vai šis gadījums neliecina, ka Latvijā ir nepieciešams regulējums tā dēvēto balto hakeru aizsardzībai, ja viņi darbojas sabiedrības labā?

Pazīstot arī cilvēkus no šo balto hakeru vides, varu teikt, ka aizsardzība jau ir pietiekami sakārtota, ja tas tiek darīts pareizi. Neviens nav aizliedzis šiem baltajiem hakeriem veikt kaut kādas darbības un pēc tam paziņot "Cert.lv" vai konkrētās iestādes mājaslapas administratoram, ka es konstatēju, ka jums ir trūkumi, lūdzu, "aiztaisiet ciet" to un to caurumu. Ja viņš nav neko izdarījis, tad visi pateiks paldies un cerams arī ieviesīs nepieciešamās izmaiņas. Ja ir runa par gadījumiem, kur ir aktīva izmeklēšana, tad arī tur ir iespēja gan iziet uz komunikāciju ar, piemēram, policijas kibernodaļu, gan īstenot pasākumus sadarbībā ar vienu vai otru drošības iestādi. Tāpēc te drīzāk ir stāsts par savstarpējo komunikāciju. Tā varbūt ir norāde visiem jauniešiem, kas vēlas izmēģināt roku šajā virzienā, nedarīt to pilnīgi inkognito, bet tomēr veidot komunikāciju ar valsts iestādēm. Tas nav nekas aizliegts.

Tad konkrētajā gadījumā Strazdiņš nav atbilstoši komunicējis ar tiesībsargājošajām iestādēm?

Tas ir jājautā Valsts policijai, kā tur īsti ir bijis, bet es noprotu, ka komunikācija nav bijusi savlaicīga, jo bija skaidrs, ka par šo gadījumu izmeklēšana jau ir uzsākta, tādēļ bija iespēja sazināties un pieteikties, ka es varu palīdzēt un man ir doma rīkoties tā. Te arī ir nianse, ka brīdī, kad notiek izmeklēšana, ir svarīgi arī tas, kā tiek iegūti pierādījumi, lai tas pēc tam tiesā tiktu ņemts vērā, lai beigās tikai tāpēc, ka pierādījumi ir iegūti prettiesiskā veidā, tiesa šo lietu neatmestu atpakaļ. Tā ir arī ļoti būtiska sadaļa, ko paturēt prātā, kāpēc ir nepieciešama ciešā sasaiste ar drošības iestādēm šādās situācijās, kur jau notiek izmeklēšanas darbības.

Vai policija jau ir ziņojusi par kādiem rezultātiem? Varbūt ir zināms, no kuras valsts viņš darbojies?

Kaut kādas aptuvenas indikācijas varētu būt, bet tas ir jājautā pašai policijai.