Superraibie saskaņieši: no nacionālistiem līdz Kremļa atbalstītājiem. 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 3 - “Saskaņas centrs”

Kā būs šoruden, noskaidrosim oktobra sākumā, kad būs saskaitītas 15. Saeimas vēlēšanu biļetenu balsis. Bet uz jauno sasaukumu “Saskaņas centrs” sapulcinājis visnotaļ raibu kompāniju, kurā ir gan savulaik Nacionālās apvienības politiķi, gan proklemliski noskaņoti aktīvisti.

Jauns.lv turpina iepazīstināt ar visiem 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem to numuru secībā. Trešais stāsts ir par “Saskaņas centru” – politisko apvienību, kas faktiski ir tā pati  “Saskaņa”, tikai ar citu nosaukumu, un kuru vada cilvēks, kurš visilgāk – 28 gadus – bijis Saeimas deputāts, Jānis Urbanovičs.

Vecie vēži vecajā kulītē

Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma uz Latvijas politiskās skatuves atgriezies “Saskaņas centra” vārds, kurš Latvijas vēlēšanu sarakstos bija lasāms no 2005. līdz 2014. gadam. Apvienība tika izveidota 2005. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, “Jaunajam Centram” un Daugavpils pilsētas partijai. Savukārt 2010. gadā šīs partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju turpināja darboties politisko partiju apvienībā “Saskaņas centrs”. Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vēlētājiem, iespējams, nav būtiskas atšķirības, ar kādu nosaukumu šis politiskais spēks startē vēlēšanās, taču dažādu politisku notikumu rezultātā šā gada janvārī “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs paziņoja par “Saskaņas centra” darbības atjaunošanu.

Jauno partiju apvienību veido sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un Centra partija. Latvijas Sociālistiskā partija no apvienības izstājās, norādot, ka tās viedoklis par Krievijas karu Ukrainā un notikumiem pasaulē atšķiras no pārējo partneru pozīcijas (šajās Saeimas vēlēšanās Krievu savienības cilvēki startē “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” sarakstā, bet tas nenozīmē, ka “saskaņiešu” listē nav no sociālistiem tālu stāvošu deputātu kandidātu). 

Lai gan “Saskaņas centrs” savā priekšvēlēšanu programmā vairākkārt uzsver atbalstu Ukrainai, deputātu kandidātu vidū ir arī personas, kuru publiski paustie uzskati liecina par pretēju nostāju. Vienlaikus kandidātu sarakstos atrodami arī cilvēki, kuri iepriekš darbojušies Nacionālajā apvienībā.

Nepieļaut vēršanos pret Bībeli

“Saskaņas centra” Kurzemes sarakstu noslēdz metinātājs Uldis Ozoliņš no Liepājas. Kā saraksta pēdējam numuram viņam nav īpaši lielu izredžu kļūt par parlamenta deputātu, bet viņa vārds pirms mēneša izskanēja plaši. Viņš bija viens no četriem visu partiju 1432 deputātu kandidātiem, kurš sava anketā bija norādījis, ka ir nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Tādējādi sadarbojies ar Latvijai naidīgu aģentūru. Drīz vien gan viņš paziņoja, ka īsti nav sapratis anketas jautājumu un ievilcis ķeksīti nepareizajā vietā. Bet šis misēklis “bezpartejiskajam kandidātam” piesaistīja pastiprinātu uzmanību.

Savā “Facebook” profilā viņš publicējis savu individuālo programmu, kurā pausti vairāki radikāli priekšlikumi, kuri nav iekļauti apvienības kopējā priekšvēlēšanu programmā. To vidū ir * aicinājums aizliegt praidus pilsētu ielās, * pārtraukt Latvijas finanšu atbalstu kariem citās valstīs, * nepieļaut rīcību, kas, viņaprāt, ir pretrunā Bībelei un Jaunajai Derībai, * noteikt latviešu valodu par vienīgo valodu valsts iestādēs, vienlaikus atļaujot klientus apkalpot arī citās valodās, ja darbinieks tās pārvalda, kā arī * iestāšanās pret Zaļā kursa politiku, tostarp vēja parku būvniecību. Starp viņa priekšlikumiem ir arī stingrāka elektromagnētiskā starojuma un gaisa kvalitātes kontrole, Satversmes konsolidēta izdevuma sagatavošana visiem iedzīvotājiem, mehānisma izstrāde deputātu atsaukšanai, ja tie nepilda priekšvēlēšanu solījumus, kā arī referenduma rīkošana reizi desmit gados par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Saeimas ilgdzīvotājs

Bet “Saskaņas centra” Rīgas saraksta pirmais numurs Jānis Urbanovičs ir cilvēks, kurš visilgāk ir pabijis Saeimas deputāta krēslā – 28 no savas dzīves 67 gadiem – deviņu Saeimas sasaukumu deputāts.

Padomju laikā Urbanovičs strādāja celtniecībā un ieņēma vadošus amatus komjaunatnē – bija Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, vēlāk arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas pirmais sekretār (pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gada 8. jūnijā, Latvijas komjaunatnes konferencē organizācija tika pārdēvēta par Latvijas Jaunatnes progresa savienību). Līdz ievēlēšanai 5. Saeimā viņš darbojās starptautiskās tirdzniecības biznesā.

2011. gadā Jānis Urbanovičs kopā ar žurnālistu Juri Paideru un toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva padomnieku Igoru Jurgenu izdeva neviennozīmīgi vērtēto grāmatu “Nākotnes melnraksts”, kurā bija aplūkoti notikumi Latvijā no 1934. līdz 1941. gadam. Grāmata izraisīja plašas diskusijas, jo tās autori noliedzot Latvijas okupācijas faktu. Savukārt 2013. gadā tie paši autori publicēja turpinājumu par notikumiem Latvijā no 1948. līdz 1955. gadam, kurā atkal bija pausti pretrunīgi vērtējumi par padomju okupācijas laiku.

Tāpat Jānis Urbanovičs bija iesaistīts arī bēdīgi slavenajās “Rīdzenes sarunās”. Viņš gan apšaubīja ierakstu autentiskumu, bet vienlaikus atvainojās par tajos lietotajiem rupjajiem izteicieniem.

Trīs pamatprincipi saskaņai

Šajās vēlēšanās “Saskaņas centra” priekšvēlēšanu programmā atrodami vairāki sociāli orientēti solījumi, kuru īstenošanai gan nav sniegts detalizēts finansiālais pamatojums. Partija sola paaugstināt minimālo pensiju virs nabadzības riska sliekšņa, biežāk indeksēt pensijas un pabalstus, palielināt invaliditātes pabalstus, bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz 1000 eiro, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei, kā arī pieckāršot pabalstu par otro bērnu.

Programmas ievadā teikts: “Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ir saasinājušās problēmas ekonomikā, politikā, sociālajā jomā un valsts drošībā. Politiķu pieņemtie lēmumi arvien vairāk attālinās no cilvēku ikdienas vajadzībām un cieņpilnas dzīves. Tādēļ atjaunotais “Saskaņas centrs” uz 15. Saeimas vēlēšanām dodas ar trim pamatprincipiem – taisnīgumu, atbildību un sadarbību.” Taisnīgums - cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību; Atbildība - cīņa pret stagnāciju un varas atrautību no sabiedrības; Sadarbība - atteikšanās no šķelšanas politikas.

Partijas lokomotīves

“Saskaņas centra” Rīgas saraksta līderis ir partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, bet aiz viņa seko Centra partijas valdes priekšsēdētājs Igors Meļņikovs. Te jāatgādina Centra partija vēsture. Tā dibināta 2005. gadā ar nosaukumu “Vislatvijas partija 21. gadsimts”. Vēlāk tā vairākkārt mainījusi nosaukumu – kļuvusi par Latvijas kustību “Solidaritāte”, pēc tam par Latvijas centrisko partiju, bet kopš 2018. gada darbojas kā Centra partija. Partija sevi raksturo kā patriotisku un kristīgi konservatīvu politisko spēku. Pirms trim gadiem tā kopā ar Latvijas Krievu savienību izveidoja partiju apvienību “Pamats-LV”, kura pastāvēja vien divus gadus.

Rīgas sarakstā trešais ir ilggadējs Rīgas domes deputāts un sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa" valdes loceklis Sandris Bergmanis, kas pazīstams arī kā biedrības “Stop Drugs” vadītājs, kas organizē aktivitātes cīņā pret narkotiku izplatību Rīgas apkaimēs. Ar astoto numuru kandidē vairāku Saeimas sasaukumu un Rīgas domes deputāts, kā arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs, kurš ilgstoši iestājies par mazākumtautību izglītības jautājumiem un krievu skolu saglabāšanu.

Ar 16. numuru kandidē Viktorija Rubika, kurai gan neesot nekāda saistība ar uzvārda brāli, bijušo Latvijas komunistu līderi Alfrēdu Rubiku. Viņa Jelgavā darbojusies kā sabiedriskā aktīviste, organizējusi 9. maija pasākumus un iesaistījusies Padomju armijas karavīru kapu kopšanā. Pirms aktīvās pievēršanās politikai viņai bija modeles karjera. Publiskajā telpā izskanējusi informācija par viņas kontaktiem ar Krievijas vēstniecību un iespējamu iesaisti juridiskās palīdzības organizēšanā Aleksandram Krasnopjorovam, kurš tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Pati Viktorija Rubika šos apgalvojumus gan noliegusi.

Rīgas sarakstu ar 38. numuru noslēdz odiozais uzņēmējs Juris Žuravļovs – 1992. gadā dibinātā valūtas maiņas kantora “Marika" ģenerāldirektors. Viņš ir bijušais Rīgas domes deputāts un vairāku nelielu politisko partiju dibinātājs, kā arī savulaik izveidojis radio “PIK”. Juris Žuravļovs vairākkārt publiski paudis prokremliskus uzskatus. Pret viņu ierosināts kriminālprocess saistībā ar publiskiem aicinājumiem vērsties pret Latvijas Republikas suverenitāti. Plašu rezonansi izraisīja arī viņa Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas reklāma, kurā viņš pozēja kreklā ar Vladimira Putina attēlu un automātu rokās

Vidzemes saraksta līderis ir bijušais PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, kurš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sāka dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bija Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātniskajā darbā, bet vēlāk – NBS štāba priekšnieks Kārlis Krēsliņš. Savā politiskajā darbībā viņš vairākkārt mainījis partiju piederību, kandidējis gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan Nacionālās apvienības saraksta, no kura tika ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā viņš nolika deputāta mandātu pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto legālo narkotiku lietu tika aizturēts viņa dēls.

Ar otro numuru Vidzemes sarakstā kandidē uzņēmējs Valdis Kalnozols, kas arī savulaik pārstāvēja nacionāļus – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuriem tika ievēlēts Rīgas domē, kur vadīja Vides komiteju. Vēlāk viņš pievienojās Zaļo un Zemnieku savienībai, bija uzņēmuma “Kalnozols celtniecība” valdes priekšsēdētājs un uz laiku kļuva par 12. Saeimas deputātu Māra Kučinska vietā. Trešais sarakstā ir grafiskais dizainers un logotipu autors Oļegs Vasuls, kurš ir Centra partijas valdes loceklis.

Ar ceturto numuru kandidē juriste Elizabete Krivcova, kura aktīvi iestājusies pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, pārstāvējusi pieteicējus Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar mazākumtautību izglītības reformām. Elizabete Krivcova bija viena no tā dēvētā Nepilsoņu kongresa dibinātājām un aktīvākajām dalībniecēm.

Latgales saraksta līderis ir Aivars Smans – politiskais aktīvists un sociālo tīklu satura veidotājs, kādreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts, kurš plašāku atpazīstamību ieguva Covid-19 pandēmijas laikā, kritizējot valstī noteiktos ierobežojumus. Pētnieciskās žurnālistikas projektos viņš vairākkārt minēts saistībā ar dezinformācijas izplatīšanu un prokremlisku naratīvu popularizēšanu par Krievijas karu Ukrainā. Aivars Smans organizējis arī vairākas provokatīvas akcijas, tostarp piketu pie Ukrainas vēstniecības, kurā izplatīja nepierādītus apgalvojumus par Ukrainas droniem Latvijas gaisa telpā. Ar 16. numuru Latgales sarakstā kandidē Jānis Urbanovičs juniors (“Saskaņas centra” līdera dēls), kurš sevi pieteicis kā pētnieku un publicistu.

Kurzemes saraksta līderis ir Valērijs Agešins – ilggadējs Saeimas deputāts un Liepājas Dzintara vidusskolas skolotājs. Viņš sešu Saeimas sasaukumu laikā bija viens no redzamākajiem “Saskaņas” frakcijas deputātiem un ilgstoši pildīja frakcijas priekšsēdētāja biedra pienākumus.

Zemgales saraksta līdere ir juriste Irina Dolgova – kādreizējā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece, kura tagad ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Ar otro numuru kandidē pensionārs Edvīns Puķe. Iepriekš viņš darbojies Centra partijā, kandidējis Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās, bet 2025. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta Jelgavas novadā. Edvīns Puķe vairākkārt izcēlies ar skaļiem politiskiem paziņojumiem: Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atteikties no eiroparlamentārieša algas un strādāt par minimālo algu, iztiku nodrošinot no sabiedrības ziedojumiem.

* * *

12. augustā iepazīstināšanu ar deputātu kandidātu sarakstiem turpināsim ar Zaļo un zemnieku savienību.