VIDEO: atkārtoti pieķerta autovadītāja, kura uzskata, ka stāv ārpus Latvijas likumdošanas. Kas ir tā saucamie "suverēnie pilsoņi"?

"Domā, meitenīt, ko darīt," publiskotajā video policistei norāda apturētā autovadītāja. "Mēs mašīnu paņemam un brauksim tur, kur mums jābrauc!" apgalvo sieviete. Policiste autovadītājai pavēsta, ka viņa tomēr tik ātri projām vēl nedosies, uz ko sieviete paziņo: "Mēs brauksim. Noteikti."

Tad Valsts policijas darbiniece norāda autovadītājai, ka viņai nāksies atdot automašīnas atslēgas, uz ko sieviete atbild, ka viņa to darīt negrasās. "Tā vēl būs bruņota zādzība organizēta grupā!" Minētā persona sevis teikto pamato ar Krimināllikuma 12. pantu, un izvirza savas interpretācijas, kādēļ VP darbinieces rīcība neesot bijusi likumīga.

"Tie ir jūsu likumi!" visbeidzot uzsver autovadītāja, atkārtojot, ka šī esot bruņota laupīšana, un policistei vajadzēja tikai pārbaudīt alkohola līmeni asinīs, uz to policiste paskaidro, ka, apstādinot auto, tika konstatēti papildu pārkāpumi. Bet sieviete to noliedz.

Autovadītāja par pārkāpumiem sodīta atkārtoti

Valsts policija Jauns.lv norāda, ka minētā persona ir vairākkārt administratīvi sodīta. "Persona atkārtoti nonākusi Valsts policijas redzeslokā par transportlīdzekļa ekspluatāciju ar neatbilstošām reģistrācijas numura zīmēm, bez derīgas OCTA apdrošināšanas un bez valsts tehniskās apskates," norāda likumsargi.

"Saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem automašīna tika nogādāta Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumā," norāda Valsts policijas pārstāvji.

Kas ir šie "suverēnie pilsoņi"?

Jāpiemin, ka "Suverēno pilsoņu kustības" pirmsākumi meklējami ASV, turklāt Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) vismaz daļu tās pārstāvju klasificē kā “pašmāju teroristus”. Kustība ASV izplatījās 1950.–1970. gados, kad dažādās pretvalstiskās un sazvērestību teorijās balstītās kustībās sāka izplatīties idejas, ka federālā valdība esot pārsniegusi savas pilnvaras.

FIB uzsver, ka ne visi šīs ideoloģijas piekritēji ir vardarbīgi, tomēr drošības iestādes īpaši pievērš uzmanību gadījumiem, kad šādi indivīdi draud tiesnešiem, policistiem vai citām amatpersonām, mēģina izvairīties no tiesas lēmumu izpildes, izmanto viltotus vai neatzītus dokumentus vai pretojas aizturēšanai.

ASV ir bijuši vairāki gadījumi, kad kustības piekritēji bijuši iesaistīti vardarbīgos incidentos. Piemēram, 2018. gadā kāds ASV pilsonis Džordžijas štatā Lokusts Grovs atklāja uguni uz policistiem, kuri ieradās viņa dzīvesvietā, lai vīrieti arestētu. Apšaudē tika nogalināts policists, bet divi šerifa vietnieki tika ievainoti. Bet 2010. gada apšaude Vestmemfisā, Arkanzasas štatā, divi kustības piekritēji - Džerijs Keins un viņa dēls Džozefs Keins atklāja uguni uz policistiem, kas viņus apturēja ceļu pārbaudes laikā. Vīrieši nogalināja divus policistus.

Kā izpaužas šādas kustības pārstāvju darbības?

Daļa šīs kustības piekritēju izmanto pseido-juridiskus argumentus un interpretācijas, lai apstrīdētu valsts iestāžu pilnvaras vai izvairītos no likumā noteiktiem pienākumiem. Daži no viņiem:

• mēdz sevi identificēt kā “vienkāršus cilvēkus”, nosaucot tikai savu vārdu, vai norādot, ka ir sava tēva dēli/meitas; turklāt viņi apgalvo, ka uz viņiem neattiecas "valsts izdomāti personu apzīmējošie jēdzieni" vai vispār valsts likumdošana kā tāda;
• atsakās reģistrēt automašīnu, iegūt vadītāja apliecību vai maksāt sodus par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Viņi mēdz apgalvot, ka pārvietošanās ar automašīnu esot “ceļošana”, nevis komerciāla darbība, līdz ar to vadītāja apliecība viņiem neesot nepieciešama;
• viņi var censties ateikties atzīt tiesas jurisdikciju, pieprasīt pierādīt, ka tiesnesim vai policistam ir vara pār viņiem; izmantot īpašas frāzes vai dokumentus, lai mēģinātu “izstāties” no tiesību sistēmas. Tipiskas frāzes, ko šādi cilvēki mēdz lietot: “Es nepiekrītu jūsu jurisdikcijai!”; “Es neesmu juridiska persona!”; “Es esmu dzīvs cilvēks, nevis valsts radīta persona!”, "Jūs neesiet mans saimnieks!"
• daļa kustības piekritēju atsakās maksāt nodokļus un valsts iestādēs cenšas iesniegt nederīgus juridiskus dokumentus, lai dzēstu savus parādus vai izvairītos no saistībām. Piemēram, viņi var iesniegt internetā atrastus, neleģitīmus paziņojumus, kas, viņuprāt, viņiem ļauj atteikties no valsts jurisdikcijas.

Jāuzsver, ka tiesību sistēmas nav balstītas uz katra indivīda personīgu izvēli kaut kam piekrist vai nepiekrist. Tās balstās uz valsts jurisdikciju un demokrātiskā kārtībā pieņemtiem likumiem, kas attiecas uz personām atbilstoši to pilsonībai, uzturēšanās statusam vai atrašanās vietai konkrētās valsts teritorijā. Persona nevar vienpusēji atteikties no likumu ievērošanas vai paziņot, ka uz viņu neattiecas, piemēram, ceļu satiksmes noteikumi tikai tādēļ, ka viņa tiem nepiekrīt.