
Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 13. jūlija līdz 19. jūlijam?

Taisni trakums, atkal jauna nedēļa klāt un jāsteidz veidot kultūrkalendārs, laiks skrien, nu patiešām auļo, manas šīs nedēļas kultūrpieturas vēl ir gaidīšanas svētku statusā, bet viena pēc otras jau pavisam drīz realizēsies, varbūt mums ir pa ceļam, tālab sākšu stāstīt savus nodomus.

Došos uz mūsu skaisto Mākslas muzeju… Ir izstādes, kurās vispirms ieraugi darbu, un ir tādas, kurās pamazām sāc domāt par pašu radīšanas procesu. Tieši tādu ļoti gribas piedzīvot Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur no 18. jūlija līdz 8. novembrim būs skatāma izstāde "Iemiesotā doma". Mani uzrunā jau pats nosaukums, bet vēl vairāk – iecere. Šī ir pirmā tik vērienīgā izstāde Latvijā, kas pilnībā veltīta zīmējumam. Vienuviet satiksies 94 mākslinieki un vairāk nekā 300 darbi – no Johana Kristofa Broces un latviešu mākslas klasiķiem līdz pavisam jaunajai mākslinieku paaudzei. Patīk doma, ka ekspozīcija veidota kā atvērta telpa domāšanai, kur zīmējums kļūst ne tikai par rezultātu, bet arī par ceļu, pa kuru mākslinieks nonāk līdz idejai. Šķiet, šī būs viena no tām izstādēm, kur nesteidzīgi gribēsies uzkavēties ilgāk.

Ir gana daudz koncertu, kuru programma ir lieliska, un ir koncerti, kuros īpašas gaidas jau sākotnēji saistītas ar PERSONĪBĀM uz skatuves. Man šķiet, ka Osokinu dinastijas koncerts Dzintaru koncertzālē jau sen kļuvis par zīmolu. Pirms desmit gadiem pianistu un Guntara Ķirša kopīgi izauklēts un izlolots, tas turpina dzīvot un ir kā savdabīga pasaule, kuru gribas un gribas turpināt baudīt un izzināt, ielaist sevī uz palikšanu… Šī gada 14. jūlijā pulksten 19.00 Dzintaru koncertzālē atgriezīsies viena no skaistākajām muzikālajām tradīcijām - Osokinu dinastijas klaviermūzikas koncerts. Pianisti Sergejs, Andrejs un Georgijs Osokini sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā sagatavojuši krāšņu un daudzveidīgu programmu, kurā meistarīgi savīsies solo priekšnesumi, klavieru dueti un trio ar vērienīgiem klavierkoncertiem. Repertuāra izvēle sola patiesus svētkus klaviermūzikas cienītājiem: līdzās vācu lielmeistaru –Baha, Šūberta, Brāmsa un Bēthovena – mūžīgajām vērtībām koncertā skanēs arī franču komponistu Kamila Sensānsa un Fransisa Pulenka izsmalcinātie šedevri. Nepalaidiet garām iespēju baudīt izcilu klaviermūziku un neaizmirstamu vasaras vakaru kopā ar trim izciliem pianistiem!

Tik daudz mums Latvijā krāšņas un unikālas vides, kur mūzika iegūst pavisam citu skanējumu… Man viena no tām vienmēr būs Rundāles pils dārzs. Tik daudz tur piedzīvots, pieskanēts, sapņots un apbrīnots… 18. jūlija vakarā tur izskanēs Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts, kurā skanēs Antonio Vivaldi "Gadalaiki". Vien šķietami pietiek iedomāties rožu dārzu vasaras pilnbriedā, vakara gaismu un šo mūziku, lai saprastu – tā būs īpaša satikšanās. Kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” muzicēs spilgtā spāņu vijolniece Letīcija Moreno, kuras interpretācijas pasaules koncertzālēs novērtētas par temperamentu un izteiksmīgumu. Programmā skanēs arī Georga Filipa Tēlemaņa un Žana Filipa Ramo mūzika. Man šķiet, ka šis ir viens no tiem koncertiem, kur svarīga ir ne tikai programma, bet visa vietas radītā atmosfēra un tradīcija, kas vienmēr pamudina tādas saldsērīgas atmiņas par aizgājušiem laikiem, kurus vari atkal sev pieburt atrodoties rožu smaržas un mūzikas virpulī.

Un noslēgumā – vēl viena pietura tiem, kuriem vasarā patīk kino zem klajas debess. Kinoteātra “Splendid Palace” dārzā jau piekto vasaru notiek “Splendid Garden” seansi, un šoreiz mani īpaši uzrunāja programma "Francijas kino un liktenīgās sievietes valdzinājums", kas apliecina, ka kino darbu centrā ir sieviete – liktenīga (femme fatale), neatkarīga, noslēpumaina un vilinoša, reizēm neparedzama, bet vienmēr neaizmirstama. Ja būtu jāizvēlas viens vakars, es droši vien dotos uz Anjēzes Vardas (Agnes Varda) filmu "Kleo no 5 līdz 7". Tā nav filma, kuru skatās steidzoties. Tas ir ļoti smalks un cilvēcīgs stāsts par dažām stundām kādas sievietes dzīvē, par gaidīšanu, satikšanos ar cilvēkiem un klusām pārmaiņām sevī. Reizēm šķiet, ka tieši šādas filmas vislabāk iederas vasaras vakarā, kad var nesteigties ne uz seansu, ne mājup.

Lai arī šī nedēļa atkal ir bagāta ar notikumiem, novēlu katram atrast savu kultūrpieturu – tādu, kurā gribas uz mirkli apstāties, paskatīties apkārt un ļaut kultūrai mazliet ilgāk palikt mūsos arī pēc tam, kad aizvērušās muzeja durvis, izskanējis pēdējais akords vai beigušies filmas titri.
Lai skaista nedēļa, un tiekamies!













