Ko mums māca uzbrukums LVM. Pieci veidi, kā pasargāt savus datus

Latvijas kiberdrošības incidentu reaģēšanas institūcijā CERT.LV un Aizsardzības ministrijā "Kas Jauns Avīze" skaidroja, cik lieli ir draudi un ko ikviens var darīt, lai nekļūtu par nākamo upuri.

Krāpnieki pelna miljonus

Ja pirms dažiem gadiem lielākās bažas radīja datorvīrusi, tad šobrīd galvenais apdraudējums ir cilvēku apmānīšana. Pēdējo pāris gadu laikā Latvijas kibertelpā visbiežāk reģistrētie incidenti saistīti ar krāpniecību, ļaunatūras izplatīšanu, ielaušanās mēģinājumiem, kompromitētām ierīcēm un DDoS jeb pakalpojuma atteices uzbrukumiem. Krāpniecība kļuvusi par visizplatītāko apdraudējumu.

CERT.LV dati rāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 556 krāpšanas incidenti – par 39 procentiem vairāk nekā pirms gada. Arī Valsts policijas statistika ir satraucoša. Ja 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes krāpniecībā zaudēja aptuveni 16 miljonus eiro, tad 2025. gadā izkrāptā summa jau pārsniedza 23 miljonus eiro. Gada laikā zaudējumi pieauguši par aptuveni 44 procentiem. Tas nozīmē, ka kibernoziedzība kļūst ne vien biežāka, bet arī ievērojami ienesīgāka pašiem noziedzniekiem un fiansiāli postošāka iedzīvotājiem.

Krāpnieki pielāgojas mūsu ikdienai

Uzbrucēji rūpīgi seko līdzi aktualitātēm un izmanto visu, kas cilvēkiem šķiet pazīstams un uzticams. Šā gada jūnijā CERT.LV brīdināja par vairākām īpaši aktīvām krāpšanas kampaņām.

Viena no izplatītākajām bija mēģinājumi izkrāpt Smart-ID PIN1 kodu, uzdodoties par kurjeru vai valsts iestādes darbinieku. Pēc tam cilvēkam tika iestāstīts, ka viņa vārdā it kā noformēts kredīts, un glābšanas nolūkā viņš tika pierunāts pārskaitīt naudu pašiem krāpniekiem.

Tikpat bīstami bija uzbrukumi lietotnes "Signal" lietotājiem. Krāpnieki uzdevās par lietotnes tehniskā atbalsta darbiniekiem un centās iegūt atslēgu, kas ļautu piekļūt privātajai sarakstei.

Atvaļinājumu sezonā aktivizējās arī krāpnieki, kas izmantoja Booking.com vārdu. Cilvēki saņēma ziņojumus par it kā radušos problēmu ar rezervāciju un tika aicināti ievadīt bankas kartes datus viltotās interneta vietnēs.

Savukārt pasaules mēroga sporta notikumi tiek izmantoti, lai reklamētu neesošas biļetes, ceļojumus un straumēšanas pakalpojumus, kā tas pašlaik novērojams notiekošajā Pasaules kausa futbolā laikā.

Mākslīgais intelekts palīdz arī krāpniekiem

Mūsdienu krāpniecības shēmas kļūst arvien pārliecinošākas. Mākslīgais intelekts ļauj dažās minūtēs radīt ticamus tekstus, attēlus un video. Investīciju krāpniecībā arvien biežāk tiek izmantoti mākslīgā intelekta radīti video, kuros it kā redzami Latvijā pazīstami cilvēki, kas reklamē izdevīgas investīciju platformas vai atklāj savu veiksmes stāstu.

Tikmēr uzņēmumu un valsts iestāžu uzlaušanai joprojām bieži tiek izmantotas sen zināmas programmatūras ievainojamības, kuras vienkārši nav laikus novērstas. Parādās arī arvien sarežģītākas sociālās inženierijas metodes. Viena no tām ir tā dēvētais ClickFix uzbrukums, kurā pats lietotājs tiek pārliecināts veikt darbības, kas datorā aktivizē ļaunatūru.

Kopš kara Ukrainā – sešas reizes vairāk incidentu

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā kiberdrošības situācija Latvijā būtiski pasliktinājusies. CERT.LV dati liecina, ka reģistrēto kiberincidentu skaits pieaudzis aptuveni sešas reizes, bet apdraudēto ierīču skaits – pat astoņas reizes.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī tika sasniegts visu laiku augstākais manuāli apstrādāto incidentu skaits – 923. Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 846 incidenti, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs CERT.LV vēsturē.

Nozagtie dati kļūst par preci

CERT.LV skaidro, ka personas un uzņēmumu dati tiek zagti trīs galveno iemeslu dēļ:

* Pirmais ir nauda. Noziedznieki cenšas iegūt internetbanku piekļuves datus, paroles, autentifikācijas kodus un citu sensitīvu informāciju, lai izkrāptu naudu vai pārņemtu uzņēmumu e-pasta kontus. Reāli dati padara efektīvākus un ticamākus arī sociālajā inženierijā balstītos uzbrukumus – viltus investīciju piedāvājumus, šoka zvanus par nelaimē nonākušiem radiniekiem, krāpnieku shēmas, izliekoties par valsts iestādēm vai policiju. Vienlaikus nozagtie dati bieži kļūst par preci tumšajā tīmeklī, kur tie tiek tirgoti un izmantoti turpmāku kiberzubrukumu īstnošanai.

* Otrs mērķis ir kiberspiegošana. To galvenokārt īsteno citu valstu atbalstīti APT (Advanced Persistent Threat) grupējumi, kuru mērķis ir ilgstoši un nemanāmi piekļūt valsts iestāžu un kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmām.

* Trešā kategorija ir sabotāža. Šādu uzbrukumu mērķis nav tieša peļņa, bet gan traucēt valsts un uzņēmumu darbu, radīt sabiedrībā nedrošību un mazināt uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem.

Visbiežāk uzbrūk valsts iestādēm

CERT.LV regulāri fiksē uzbrukumu mēģinājumus valsts un pašvaldību iestādēm, finanšu sektoram, veselības aprūpei, telekomunikāciju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai.

Krievijas atbalstīti haktīvistu grupējumi joprojām periodiski īsteno DDoS uzbrukumus Latvijas valsts iestādēm un kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem. Līdz šim būtiski un ilgstoši darbības traucējumi nav piedzīvoti, ko nodrošinājuši preventīvie kiberaizsardzības pasākumi un Latvijas kibertelpas noturība.

Piecas lietas, ko iesaka

Lai samazinātu risku kļūt par kibernoziedznieku upuri, CERT.LV iesaka ievērot piecus vienkāršus principus:

* Izmantojiet garas un unikālas paroles katram interneta pakalpojumam:

* Iespējojiet divu faktoru autentifikāciju (2FA) visur, kur tas iespējams;

* Regulāri atjauniniet datoru un telefonu, kā arī veidojiet svarīgāko datu rezerves kopijas;

* Nekad nesteidzieties atvērt saites vai ievadīt savus datus. Ja ziņojums valsts iestādes vai uzņēmuma vārdā saņemts vēlu vakarā, naktī vai brīvdienās, tas jāpārbauda īpaši rūpīgi.

* Izmantojiet bezmaksas CERT.LV un NIC.LV DNS ugunsmūri vietnē dnsmuris.lv, kas pasargā no Latvijā aktuālām krāpšanas kampaņām un tajās izmantotajām ļaundabīgajām saitēm. Šis risinājums 2026. gada pirmajā ceturksnī bloķējis vairāk nekā 2,5 miljonus mēģinājumu atvērt ļaunprātīgas tīmekļvietnes.

Par jaunākajiem kiberdrošības apdraudējumiem var sekot līdzi CERT.LV ikmēneša pārskatam Kiberlaikapstākļi, kā arī institūcijas kontiem sociālajos tīklos.

Savukārt vietnē Kibertests.lv ikviens bez maksas var pārbaudīt savas kiberhigiēnas zināšanas un iemācīties atpazīt populārākās krāpšanas shēmas. Ja saņemts aizdomīgs ziņojums, CERT.LV aicina to pārsūtīt uz cert@cert.lv vai nosūtīt pa SMS vai WhatsApp uz numuru 23230444.

Kiberdrošība – valsts aizsardzības koncepts

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa Jauns.lv skaidroja: “Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) prasību ievērošana praksē tiek kontrolēta ar regulāru dokumentu iesniegšanu, uzraudzību, pārbaudēm, auditiem un nākotnē - tehniskiem drošības novērtējumiem. Kiberdrošības prasību pārbaudes veic Nacionālais kiberdrošības centrs (NKDC) attiecībā uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, bet Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uzrauga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekus un tiesiskos valdītājus.

Ja ir aizdomas par pārkāpumiem vai konstatētas nepilnības, NKDC vai SAB var veikt atbilstības auditu paši vai uzdot organizācijai veikt ārēju neatkarīgu auditu. Ārējo auditu veic neatkarīgs kiberdrošības auditors, kuram nav interešu konflikta ar auditējamo organizāciju. Praksē organizācijām jāspēj pierādīt, ka tās:

* ir iecēlušas kiberdrošības pārvaldnieku (ar atbilstošām izglītības, profesionālās pieredzes un kvalifikācijas prasībām);
* veic kiberrisku pārvaldību;
* uztur drošības procedūras un dokumentāciju;
* ziņo par kiberincidentiem;
* ir izstrādājušas darbības nepārtrauktības plānus un tos regulāri testē;
* apmāca darbiniekus regulāri;
* novērš auditā un pārbaudēs konstatētās nepilnības.

Kiberdrošība ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības koncepta, tāpēc valsts gatavību veido katras iestādes, uzņēmuma, organizācijas un indivīda rīcība. Kopš Nacionālā kiberdrošības likuma stāšanās spēkā 2024. gada 1. septembrī, kā arī saistošo normatīvo aktu apstiprināšanas, valstij nozīmīgos sektoros ir noteiktas vienādi augstas kiberdrošības prasības. Tagad katram likuma subjektam nepieciešams obligāti izstrādāt organizācijas kiberdrošības politiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un informācijas sistēmu katalogu, kiberrisku pārvaldības un IKT darbības nepārtrauktības plānu, kā arī kiberincidentu žurnālu.

Norādīto prasību ievērošana nodrošina strukturētu un modernu ietvaru kiberdrošības pārvaldības izveidei un uzturēšanai, stiprinot organizāciju gatavību nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā. Tāpat kopš NKDL stāšanās spēkā būtiski ir celta CERT.LV kapacitāte un nodrošināto pakalpojumu pieejamība. Tas sniedz papildu atbalsta mehānismu valstij nozīmīgām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām.

Papildu normatīvajām prasībām un CERT.LV sniegtajiem pakalpojumiem, nozīmīgs elements valsts gatavības stiprināšanai ir regulāra kiberkrīžu scenāriju pārbaude gan visaptverošu mācību, gan specifisku kiberdrošības un kiberaizsardzības mācībās nacionālā un starptautiskā līmenī. Šādas mācības sniedz iespēju katrai iesaistītajai pusei apzināties potenciālos apdraudējumus, kā arī izvērtēt iespējamos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus, lai pastāvīgi turpinātu attīstīt kiberdrošības noturību. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju un kiberuzbrukumu veicēju rīku un prasmju attīstību, pielāgoties apdraudējumiem un regulāri izvērtēt nepieciešamās pārmaiņas ir īpaši būtiski.

Lielisks piemērs Latvijas valsts gatavībai ir Latvijas komandas veiksmīgā dalība starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās "Locked Shields". Mācībās Latvija sadarbībā ar ārvalstu partneriem demonstrēja augstvērtīgu sniegumu, pēdējos četru gadus ierindojoties starp TOP4 komandām vairāk nekā 15 komandu ieskaitē. Šie panākumi demonstrē gan Latvijas kiberdrošības ekspertu augsto sagatavotības līmeni, gan publiskā un privātā sektora veiksmīgo sadarbību. Katru gadu Latvijas komandas nozīmīgs elements ir piesaistītie kiberdrošības eksperti no Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas arī mācībās turpina pilnveidot savas prasmes un zināšanas, kā arī apgūst labās prakses piemērus, tādējādi uzlabojot gan Latvijas kopējo kiberdrošības līmeni, gan arī konkrēto uzņēmumu kiberdrošības līmeni.

Gatavība kiberdrošības jomā nav statisks process, tāpēc ir svarīgi pastāvīgi turpināt pilnveides procesu gan iestādes, gan organizācijas līmenī, lai mūsu spējas turpinātu attīstīties ātrāk un straujāk par kiberuzbrukumu veicēju spējām.