Kiberdrošības eksperts Strazdiņš pavēsta skarbus jaunumus "Latvijas valsts meži" hakera lietā

Strazdiņš pavēstījis, ka pret viņu pašu sākts kriminālprocess. "Tā vietā, lai pateiktu man paldies, pret mani uzsākts kriminālprocess," Strazdiņš pavēstījis mikroblogošanas vietnē "X".

Strazdiņš pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, hakeris par LVM datu atšifrēšanu grib saņemt vairāk nekā 600 000 eiro.

Kā vēstīts, kiberuzbrukumu LVM īstenojušais hakeris par LVM datu atšifrēšanu sagaida vairāk nekā 600 000 eiro, izriet no kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa kontā vietnē "Youtube" publiskotās informācijas. Kā video vietnē "Youtube" skaidro Strazdiņš, juridiski tā neskaitās izspiešana, jo hakeris nav pats tieši vērsies LVM un nav prasījis izpirkuma maksu par nošifrētajiem datiem, taču citos komunikācijas kanālos, kuros hakeris ir atklājis informāciju par kiberuzbrukumu, viņš ir aicinājis sazināties ar viņu.

Strazdiņš publicēja video, kurā skaidroja, kā uzbrucējiem izdevās piekļūt uzņēmuma sistēmām. Eksperts pat sazinājies ar hakeri un mēģinājis noskaidrot, kādi dati nonākuši viņa rīcībā un kādu izpirkuma maksu pieprasījis. Pēc Strazdiņa teiktā, pirmā ievainojamība LVM sistēmās, ko hakeri izmantoja, bija neatjaunināta programmatūra "GeoServer", ko LVM izmanto ģeotelpisko datu apstrādei. Tā, bija viena no vairākām ievainojamībām, lai piekļūtu LVM infrastruktūrai. Lai parādītu, kā tas darbojās, kiberdrošības eksperts uz sava mājas servera uzstādīja identisku programmatūras versiju un atkārtoja kiberuzbrukuma gaitu. Strazdiņš demonstrē, ka ar īpaši sagatavotu pieprasījumu iespējams ne tikai izveidot failus uz servera, bet arī piekļūt sensitīvai informācijai. Piemēram, iegūt lietotāju paroļu datni un nosūtīt to uz citu serveri. Lai gan paroles tiek glabātas šifrētā veidā, viņš norāda, ka daļu no tām iespējams atšifrēt dažu minūšu laikā.

Strazdiņš video atklāj arī savu saraksti ar hakeri. Pēc viņa teiktā, kiberuzbrucējs par datu atšifrēšanu un piekļuves atjaunošanu pieprasījis 600 000 eiro lielu izpirkuma maksu jeb aptuveni 0,1% no LVM apgrozījuma. Vienlaikus hakeris piedāvājis "atlaidi" – samazināt summu līdz 500 000 eiro, ja maksājums tiktu veikts caur "Monero" platformu. Sarunas laikā Strazdiņš mēģinājis vienoties par mazāku summu, taču ļaundaris kategoriski atteicies no turpmākām diskusijām.

Sarakstē hakeris apgalvojis, ka viņa rīcībā nonākuši aptuveni 400 GB datu no LVM iekšējās dokumentu sistēmas, vēl 20 GB datu no četriem "GitLab" serveriem, kuros glabājas programmatūras pirmkods, kā arī 60 GB datu ar darbinieku e-pasta informāciju. Uz jautājumu, vai nozagtie dati tiks pārdoti, kiberuzbrucējs atbildējis, ka LVM dati nevienu īpaši neinteresējot.

Savukārt kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina  intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja, ka hakera uzbrukuma mērķis vairāk bijis sev pievērst uzmanību, nevis nopelnīt, un to viņš ir izdarījis, vēsta LETA.

"Savukārt LVM svarīgākais ir tas, ka ir bijušas rezerves kopijas, kas nav iznīcinātas, pretēji tam, ko daži ir apgalvojuši. Un no šīm rezerves kopijām ir iespējams atkopties," viņa paziņoja. Pēc viņas teiktā, lielākā daļa pakalpojumu un sistēmu ir atjaunota. "Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais - ka mēs no šī uzbrukuma esam spējīgi atkopties," viņa norādīja.

Kaškina atzina, ka vairāki lieli datu apjomi ir nopludināti, bet aizvien notiek darbs, lai saprastu tieši kādi dati.

Viņa arī skaidroja, ka uzbrukumus šādā veidā konkrētais cilvēks vai grupējums realizē jau vairāk nekā gadu. Tie ir vairāk nekā 200 uzbrukumi dažādās valstīs, viņa skaidroja, piebilstot, ka vienmēr tiek ļoti rūpīgi dokumentēts sistēmu uzlaušanas veids un tiek publicēti nopludināti dati. Esot bijuši gadījumi, kad upuris sazinās ar uzbrucēju un, iespējams, pat samaksājis, bet dati tāpat nopludināti.

LVM jau iepriekš pauda, ka uzņēmums neplāno nekādos apstākļos maksāt kādu izpirkuma maksu vai ko tamlīdzīgu, kā arī to, ka visiem failiem, kas glabājas LVM informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās, ir rezerves kopijas.

Jau vēstīts, ka atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies ārvalstu finansiāli motivēts izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums, kurš līdzīgas darbības veicis arī pret citu valstu uzņēmumiem un valsts iestādēm, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv".

LVM IT komanda pakāpeniski un secīgi atjauno uzņēmuma iekšējo IT sistēmu darbību, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, pavēstīja LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins.

LVM ir vērsies Valsts policijā saistībā ar piedzīvoto kiberuzbrukumu un policija ir sākusi kriminālprocesu par hakeru kiberuzbrukumu.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% - līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.