Kāpēc jāmaksā par balkona remontu, ja man tāda nemaz nav?

Žurnāls “Likums un Taisnība” saņēma lasītāja vēstuli ar jautājumu par balkona remonta izmaksām:

“Daudzdzīvokļu mājā tika nolemts remontēt balkonus. Mūsu mājai ir četri stāvi, pirmajā stāvā dzīvojošajiem balkonu nav, ir bruģēts laukums, kuru katrs pats izdomā, kā izmantot – kāds apstāda ar krūmiem, cits vienkārši uzliek galdiņu un krēslus un bauda sauli vasarā, vēl kāds nedara neko vai uzliek puķu kasti. Bet tas nav balkons – tur skrien pāri gan suņi, gan kaķi, reizēm arī bērni. Īpaši, ja nav apstādīts ar krūmiem. Taču par balkonu remontu jāmaksā visai mājai – izmaksas sadala uz visiem dzīvokļiem, arī pirmā stāva. Rezultātā mēs četrus mēnešus maksājām papildus ap 200 eiro. Dzīvokļa rēķins tāpat nav mazs, pat vasarā sanāk ap 200 eiro, plus bija vēl šī summa par balkonu remontu.

Kad mājas kopčatā jautājām, vai citi metīsies arī mūsu – 1. stāva iedzīvotāju – bruģīša (terases) remontam, vairāki sasūtīja likuma izvilkumus, ka tas esot īpašnieka pienākums to labot. Citiem vārdiem sakot, balkoni ir kopīpašums, bet pirmā stāva dzīvokļiem piederīgie bruģi/terases – katra atsevišķs īpašums. Kāpēc tā? Un vai tādā gadījumā es varu mierīgi iet pie jebkura kaimiņa uz viņa balkona pasēdēt, ja reiz kopīpašums un maksāju par tā remontu?” 

Skaidro speciālisti

Kāpēc jāmaksā visiem

Informē Ekonomikas ministrija:

Izdevumi par balkonu kā dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas remontu ir jāsedz visiem dzīvokļa īpašniekiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants nepieļauj atšķirīgu izmaksu sadali starp dzīvokļa īpašniekiem ne balkonu, ne arī citu kopīpašuma daļas elementu remontu gadījumā – par atšķirīgu izmaksu dalījumu kā likumā noteiktais (atbilstoši domājamām daļām) nevar lemt ne kopība, ne arī biedrība vai pašvaldību institūcija.

Juridiskās nianses

Likums. Atsevišķo īpašumu nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants. Saskaņā ar to atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Atsevišķā īpašuma elementi ir:

*telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

*inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

*inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

*atsevišķo īpašumu norobežojošās durvis, izņemot gadījumus, kad tās ir dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas.

*atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu.

Pirmā stāva bruģētie laukumi var būt reģistrēti kā daļa no konkrētā dzīvokļa atsevišķā īpašuma, kas nav kopīpašuma daļa.

Saskaņā ar likuma 4. pantu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

*dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, logi un durvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);

*dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3. daļā minētās;

*zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Bruģētie laukumi parasti nav uzskatāmi par “mājas ārtelpu ārējām norobežojošajām konstrukcijām” tādā izpratnē kā, piemēram, balkoni, ja tie nepilda ēkas konstrukcijas funkciju. Kaimiņi parasti nevar prasīt, lai visa māja tos remontē par kopējiem līdzekļiem.
Taču, ja terase ir funkcionāli saistīta ar ēkas konstrukciju un tās remonts ir nepieciešams, lai nodrošinātu, piemēram, pārseguma vai hidroizolācijas saglabāšanu (piemēram, ja zem tās atrodas mājas pagrabs), izmaksas sedz visi dzīvokļu īpašnieki.
Savukārt, ja tas ir tikai dekoratīvs labiekārtojums un ietilpst konkrētā dzīvokļa atsevišķajā īpašumā, par tā atjaunošanu un izmaksām lemj attiecīgais īpašnieks.

Ieteikums. Pārbaudiet dokumentus: kadastra izziņu, dzīvokļa īpašuma reģistrāciju un mājas pārvaldīšanas līgumu un tehnisko dokumentāciju. Tas parādīs, kas ir kopīpašums un kas jūsu.

Būtība. Šajā situācijā svarīgākais nav, kas tas par elementu, bet gan – vai elements ir funkcionāli saistīts ar ēkas konstrukciju.

Privātā teritorija. Par citu dzīvokļu balkonu lietošanu – kopīpašuma domājamā daļa nedod tiesības brīvi lietot citu dzīvokļu atsevišķo īpašumu vai tam piederošās palīgdaļas. Tas būtu līdzīgi kā prasīt staigāt pa kaimiņa dzīvokli, jo maksājat par kopējām kāpnēm.

Lietošanas kārtību nosaka kopības lēmumi vai mājas iekšējie noteikumi. Bez īpašnieka piekrišanas ieiešana privātajā teritorijā var būt pārkāpums.