Pat 5 gadus pēc referenduma krievu kopiena joprojām cer, ka "represīva valodu politika" beigsies

Kopienā atgādināja, ka pirms pieciem gadiem aptuveni ceturtdaļa iedzīvotāju izteicās par to, lai krievu valoda iegūtu valsts valodas statusu. "Ar šīs pilsoniskās rīcības starpniecību tika fiksēts, ka pastāv būtisks mazākumtautību pārstāvju skaits, kas vēlas izmantot krievu valodu attiecībās ar varas iestādēm, izglītības sistēmā un citās dzīves jomās un kam šīs valodas izmantošana ir vajadzīga," norādīja kopienā, uzsverot, ka valsts valodas statuss tam nav obligāts, jo eksistē daudzi veidi, kā iespējams izcelt kādu valodu, lai tai nebūtu svešvalodas statusa.

Viņuprāt, konstatācijas fakts ir svarīgs, jo tas ir nepieciešams, lai piemērotu Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko Latvija joprojām neievēro pilnībā.

Kopiena apzinoties, ka demokrātiskās Latvijas vēsturē ir bijuši dažādi periodi un kādreiz Saeimā skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valoda, savukārt citos laikos krievu valoda tika aizliegta daudzās dzīves jomās.

"Esam pārliecināti, ka sagaidīsim tos laikus, kad represīva valodu politika aizies pagātnē. Valodas politikas labākais balsts ir mīlestība uz savu tuvāko. Nav nekāda morāla pamatojuma likt saslimušam cilvēkam mācīties valodu pēc zāļu instrukcijām. Labākais motīvs valodas izmantošanai ir vēlme dzīvot kopā, veidot brīvu sabiedrību un palīdzēt cits citam," pārliecināti kopienā.

Pašlaik par referenduma sekām ir kļuvuši latviešu valodas juridisko pozīciju pastiprināšana Satversmes preambulā un referendumu ierobežojumi, norādīja Krievu kopienā, uzsverot, ka ceturtdaļa valsts pilsoņu netika sadzirdēti un saprasti. "Dialogs ar krievu valodas minoritātes pārstāvjiem nemaz netika sākts - tā vietā tika sašaurināta demokrātija un cieta vārda brīvība," sūdzas kopiena.

Latvijas Krievu kopiena pārliecināta, ka tikai dialogs starp kopienām "izveidos ceļu uz brīvu un plaukstošu Latviju".