Stradiņa slimnīca pērn strādājusi ar 12,93 miljonu eiro zaudējumiem

Salīdzinot ar 2025. gada budžetā plānoto, slimnīcas zaudējumi gan bijuši par 680 000 eiro mazāki. Zaudējumu apmēru ietekmējis stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas mehānisms, kas nenodrošina faktisko izmaksu segšanu par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, norādīts pārskatā.

PSKUS vērtējumā, finanšu deficīts neveidojas resursu neefektīvas izmantošanas dēļ, bet gan neatbilstības starp pakalpojumu struktūru, faktiskajām izmaksām un piemēroto apmaksas metodiku dēļ. Slimnīca norāda, ka tas ierobežo tās iespējas nodrošināt pakalpojumu pieejamību un īstenot ilgtspējīgu attīstības plānošanu.

Pārskatā norādīts, ka vairāk nekā 90% PSKUS ieņēmumu veido valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, tāpēc slimnīcai īpaši būtiska ir "ekonomiski pamatota un faktiskajām izmaksām atbilstoša tarifu noteikšana". Vienlaikus slimnīca norāda, ka preču un pakalpojumu cenu izmaiņas ir nepārtrauktas, bet spēkā esošais apmaksas modelis nenodrošina sistemātisku finansējuma pārskatīšanu vismaz inflācijas apmērā. Tas radot situāciju, kurā ārstniecības pakalpojumu faktiskās izmaksas pieaug straujāk nekā to nodrošināšanai paredzētais finansējums.

Pērn PSKUS kopējie ieņēmumi, tai skaitā apgrozījums un pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, bija 208,6 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem eiro jeb 2,45% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt slimnīcas kopējie izdevumi pagājušajā gadā sasniedza 221,5 miljonus eiro, kas ir par 17,2 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Izdevumu pieaugumu galvenokārt ietekmējis atlīdzības izmaksu palielinājums par 5,7 miljoniem eiro. To noteica atalgojuma izmaiņu ietekme no 2024. gada otrā ceturkšņa, projektu aktivitāšu pieaugums, kā arī drošības pakalpojumu reorganizācija, atsakoties no ārpakalpojuma.

Zāļu un medicīnas preču izdevumi palielinājās par 8,8 miljoniem eiro. To pārskatā galvenokārt skaidro ar vienreizlietojamo materiālu patēriņa pieaugumu atbilstoši darba apjomam, ķīmijterapijas medikamentu izdevumu pieaugumu saistībā ar medikamentu aprites kārtības izmaiņām 5,2 miljonu eiro apmērā, kā arī reto slimību medikamentu patēriņa pieaugumu par 600 000 eiro.

Slimnīca pārskatā skaidro, ka diagnozēs balstīto grupu programmā sniegto stacionāro pakalpojumu izmaksas 2025. gadā pārsniedza piešķirto finansējumu par 7,47 miljoniem eiro jeb vidēji 184 eiro uz vienu ārstēto pacientu. Slimnīcas vērtējumā tas apliecina strukturālu nepietiekamu pakalpojumu apmaksu.

Atsevišķās programmās finansējuma nepietiekamība saglabājusies arī pēc tarifu pārrēķina. Piemēram, sirds ritma traucējumu ārstēšanā, kur valsts apmaksāto pakalpojumu grozā iekļauta ablācija diagnozēs balstīto grupu programmā un ko galvenokārt nodrošina PSKUS, pērn konstatētais finansējuma deficīts sasniedza 4,9 miljonus eiro.

Savukārt Neiroloģijas programmā jeb Insulta vienībā tiek veiktas augstas sarežģītības procedūras, kuru apmaksa nav iekļauta insulta vienības tarifā. Pērn šajā programmā finanšu segums, salīdzinot tarifu ar faktiskajām ārstēšanas izmaksām, veidoja tikai 65%, radot 840 000 eiro deficītu.

Pacientu ēdināšanai noteiktais tarifs ir septiņi eiro par gultasdienu, un, pēc slimnīcas aprēķiniem, tas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, radot aptuveni viena miljona eiro finanšu deficītu.

Analizējot zāļu un medicīnas preču iepirkuma cenu izmaiņas, neiekļaujot kompensējamos medikamentus, slimnīca secinājusi, ka 13% no kopējā patēriņa apjoma cenas samazinājušās, 19% cenas palielinājušās, 58% cenas nav mainījušās, bet 10% pozīciju cenu salīdzinājums nav iespējams sortimenta maiņas dēļ.

Slimnīca skaidro, ka bieži pacienti tiek uzņemti vai pārvesti no zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm akūtā stāvoklī ar smagām, kombinētām patoloģijām, kuru ārstēšanai vienlaikus nepieciešamas vairākas augstas izmaksu manipulācijas, piemēram, perkutāna translumināla angioplastija, stentēšana vai trombektomija. Šādu kombinētu ārstēšanas epizožu izmaksas pilnībā neatspoguļojoties programmas tarifos.

Pārskatā arī minēts, ka 2025. gada beigās, salīdzinot ar gada sākumā noteikto finansējumu, finanšu paziņojums par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem palielināts par 3,9 miljoniem eiro.

Diagnozēs balstīto grupu programmas finansējums palielināts par 3,01 miljonu eiro, neieskaitot uz tām pārcelto programmu, tādējādi tikai daļēji samazinot sākotnēji konstatēto finansējuma deficītu, atzīmē PSKUS.

No šīs summas 1,35 miljoni eiro piešķirti, lai daļēji kompensētu sākotnējo tarifa samazinājumu, bet 1,66 miljoni eiro - 789 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai.

Slimnīcai papildu iekļauts 530 000 eiro finansējums, tai skaitā 140 000 eiro ķīmijterapijas medikamentu izlietojuma segšanai un 390 000 eiro Ukrainas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apmaksai saistībā ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.

Gultasdienas piemaksājamo manipulāciju finansējums palielināts par 1,37 miljoniem eiro.

Visbūtiskākā neatbilstība starp plānoto pacientu skaitu un piešķirto finansējumu konstatēta diagnozēs balstīto grupu programmā. Slimnīca pārskatā norāda, ka Nacionālais veselības dienests, pamatojot plānošanu ar valstī ierobežotiem finanšu resursiem, tai noteicis mazāku pacientu skaitu un nepietiekamu finansējumu.

Arī ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi 2025. gada sākumā, slimnīcas vērtējumā, bija nepietiekami skaidri un prognozējami.

Pērn PSKUS nodrošināta 334 921 ambulatorā konsultācija, tai skaitā dienas stacionārā. Tas ir par 22 043 konsultācijām jeb 7% vairāk nekā 2024. gadā. Tāpat pērn ambulatori veikti 122 509 izmeklējumi, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir par 3222 izmeklējumiem jeb 2,7% vairāk.

Pieaudzis arī attālināto konsultāciju skaits. Pērn slimnīca nodrošinājusi 44 507 attālinātās konsultācijas, kas ir par 11 663 konsultācijām jeb 35,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Attālināto konsultāciju pieaugumu galvenokārt veicinājis aktīvāks onkoloģijas konsultantu darbs.

Kopumā pērn slimnīcā stacionārā ārstējās 48 682 pacienti, kas ir tikpat daudz kā 2024. gadā. Vidējais ārstēšanās ilgums bija 4,94 dienas, kas ir par 0,06 dienām mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn slimnīcā veiktas 61 788 ķirurģiskas operācijas, tai skaitā 41 970 operācijas stacionārā un 19 818 operācijas dienas stacionārā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu operāciju skaits pieauga par 898 jeb 1,5%. No kopējā operāciju skaita 83 bija orgānu transplantācijas, tai skaitā 47 nieru transplantācijas, 24 radzenes totālās transplantācijas, piecas sirds transplantācijas un septiņas aknu transplantācijas.

Neatliekamo medicīnisko palīdzību pērn PSKUS saņēma 64 312 pacienti, kas ir par 2883 pacientiem vairāk nekā 2024. gadā. Par 2807 pacientiem palielinājies to pacientu skaits, kuri Neatliekamās medicīnas pacientu uzņemšanas nodaļā saņēma ambulatoro ārstēšanu.