Toms Alsbergs: “Ar velosipēdu es esmu karalis pats sev”. VIDEO

Darba dienās attālumi, ko viņš veic ar riteni, ir no 15 līdz 25 kilometriem – no mājām uz darbavietu un atpakaļ, dažādas tikšanās, darba darīšanas –, taču treniņos, kas ir vidēji piecas reizes nedēļā, attālumi ir krietni iespaidīgāki – vismaz 65 kilometri. Arī uz lauku mājām, kas atrodas 80 kilometru attālumā no Rīgas, Toms dodas ar velosipēdu, brīvdienu atpūtu kopā ar ģimeni apvienojot ar treniņu.  

“Man tas primāri ir pārvietošanās līdzeklis, turklāt apzinos, ka šādi es uzlaboju savu veselību un vecumdienās nebūšu slogs veselības sistēmai. Un, izvēloties velosipēdu, es rūpējos, lai uz ielām būtu par vienu mašīnu mazāk. Iedomājieties – ja tādi kā es ir vēl kādi 50 cilvēki, tad kopā jau ir par 50 automašīnām mazāk!” 

Sākotnēji vispār nav bijusi pat doma par velosipēdu veikala izveidi, taču aizraušanās ar “fiksīšiem” pirms vairākiem gadiem un T krekla izveidošana velobraucējiem izauga līdz biznesam. “Sporta riteņiem svarīgākais ir ergonomija – lai ritenis būtu ātrāks, lai braucējs mazāk nogurtu, lai būtu maksimāls komforts. Taču arī pilsētas riteņiem ir jābūt gan gaumīgiem, gan ērtiem. Citādi kāds nopērk lētāku riteni, un tad saprot, ka braukt ar to nav ērti. Un tad ritenis vienkārši stāv šķūnītī,” skaidro veikala saimnieks. 

Toms Alsbergs ar velosipēdu pārvietojas visu gadu, arī ziemā, taču šeit ir svarīgas nianses, lai tas būtu komfortabli pat sniegā un salā. “Viss ir par pareizo apģērbu un ekipējumu. Tāpat kā mašīnai – ziemā tu nebrauksi ar vasaras riepām. Velosipēdam ir tas pats. Nepieciešamas ziemas laikapstākļiem paredzētas riepas un atbilstošs apģērbs, un tad var braukt arī -2 grādos. Viss ir tikai gribēšanā un darīšanā.” 

Velosportists priecājas par katru, kurš ikdienā aktīvi izmanto velosipēdu, un gandarījumu rada aizvien vairāk uzņēmumu vadītāju un augstos amatos esošu cilvēku, kuri ir sapratuši, ka tas ir gan ieguldījums viņu veselībā, gan atvieglo ikdienas pārvietošanos pilsētā, turklāt tik nelielā kā Rīga. Turklāt šādā veidā viņi rāda pozitīvu piemēru gan saviem darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā. 

Tomēr Toms uzskata, ka labākais risinājums mobilitātei ir dažādība. “Man kā ģimenes cilvēkam ar bērniem ir arī automašīna. Ja mēs kopā dodamies uz kādu parku vai pasākumu, braucam ar riteņiem, bet, ja vajag veikt lielākus pirkumus, tad ar automašīnu. Mūsdienās šie mobilitātes risinājumi ir tik daudzveidīgi, turklāt automašīnu tagad var noīrēt gandrīz uz katra stūra – var pat nepirkt. Muļķīgi ir ieiet pilnīgās galējībās, ka ir tikai viens pārvietošanās veids, un viss. Tās lietas jākombinē, lai mēs visi – gājēji, riteņbraucēji, automašīnu vadītāji un autobusi – varam normāli funkcionēt līdzās, lai cits citu nebremzē, nekāpj uz papēžiem, nebrauc virsū. Tās negācijas, kas brīžiem ir starp autovadītājiem un riteņbraucējiem vai gājējiem, ir pilnīgi lieki izmesta enerģija, kuru labāk ielikt kur citur, nevis apsaukāties un lamāties.”

Lai arī Toms velta atzinīgus vārdus infrastruktūras uzlabojumiem Latvijā, ja salīdzina ar laiku pirms desmit gadiem, mobilitātes straujā attīstība ir pārspējusi faktiskos uzlabojumus uz ceļiem. Viņš kā izcilu piemēru min Barselonu, kur visu pilsētu iespējams droši izbraukt ar skrituļdēli vai bērnu ratiem, savukārt Rīgā daudzviet nav piemērotu nobrauktuvju, kas bieži arī ir katalizators dažādiem negadījumiem. Toms akcentē, ka nepiemērotā infrastruktūra attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti, jo, viņaprāt, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs šādus cilvēkus tik reti redzam uz ielām, – infrastruktūra netiek līdzi.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.