Valstij bijušajam policistam būs jāmaksā teju 3000 eiro kompensācija un jāatsauc ziņas
Stājies spēkā spriedums par kompensācijas piedziņu un ziņu atsaukšanu bijušā policista Jurija Kreslova prasībā pret Ģenerālprokuratūru par pretlikumīgu personas brīvības nolaupīšanu un prettiesisku goda un cieņas aizskārumu.
Kā norādīja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Civillietu departaments 7.oktobrī rīcības sēdē nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā. Kasācijas instances tiesa rīcības sēdē izskatīja prasītāja iesniegto kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, un rīcības sēdes lēmumā tiesnešu kolēģija atzinusi, ka, nosakot atlīdzības apmēru par prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu, apelācijas instances tiesa argumentēti pamatojusi, kādēļ tā uzskatījusi noteikto atlīdzinājumu par atbilstīgu.
Kā izriet no apstrīdētā sprieduma satura, tiesa atzinusi par pierādītu, ka prasītājam morālas ciešanas radījusi ne tikai prettiesiska brīvības atņemšana uz trīs dienām, bet arī šajā sakarā presē izplatītās ziņas par veiktajām darbībām kriminālprocesā. Nosakot atlīdzības apmēru, tiesa ir vērtējusi morālā kaitējuma smagumu un sekas, prasītāja personību, viņa veselības stāvokli, nozieguma smagumu, par kura izdarīšanu prasītājam celta apsūdzība, apcietinājumā pavadīto laiku un kriminālprocesa kopējo ilgumu (kriminālprocesa ilgums septiņi gadi). Tāpat kā kritēriju atlīdzības apmēra noteikšanai par prettiesisku brīvības nolaupīšanu AT Civillietu tiesu palāta ņēmusi vērā spriedumus citās lietās, kur noteikta morālā kaitējuma atlīdzība par pretlikumīgu personas brīvības nolaupīšanu.
Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar to stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas spriedums, ar kuru Ģenerālprokuratūrai uzlikts par pienākumu atsaukt medijos 2002.gadā publicētas ziņas par prasītāja aizturēšanu aizdomās par saistību ar uzņēmēju Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavībām un Māra Millera slepkavības mēģinājumu, kā arī Peimaņa slepkavas Normunda Rijkura nogalināšanu.
AT noteica, ka ziņas ir atsaucamas, ievietojot ziņas atsaukumu laikrakstos "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" desmit dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Tāpat par labu prasītājam tika piedzīta kompensācija 2000 latu (2845,7 eiro) apmērā.
Prasītājs ar prasību pret Latvijas valsti Ģenerālprokuratūras personā ar trešajām personām SIA "Dienas mediji" un SIA "Mediju nams" tiesā vērsās 2007.gada maijā. Prasītājs lūdza tiesu uzlikt par pienākumu Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada 26.martā izplatītās ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu un kas neatbilst patiesībai. Prasītājs uzskatīja, ka izplatītās informācijas dēļ masu medijos viņš nav varējis turpināt darboties uzņēmumā, kura dibināšanā bija piedalījies. Ilgstoši neizbeidzot krimināllietu, kurā sākotnēji prasītājs uzskatīts par aizdomās turēto, viņam pasliktinājusies veselība.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu prokuratūrai atsaukt presē izplatītās ziņas, kas neatbilst patiesībai un aizskar Kreslova godu un cieņu. Pirmās instances tiesa piedzina no valsts par labu prasītājam atlīdzību par viņa brīvības prettiesisku nolaupīšanu 10 000 latus (14 228,7 eiro) un par goda un cieņas prettiesisku aizskaršanu 10 000 latus (14 228,7 eiro).
Izskatot lietu apelācijas instancē, AT Civillietu tiesu palāta 2009.gada 5.novembrī uzlika par pienākumu prokuratūrai atsaukt procesa virzītāja 2002.gada 26.martā ar prokuratūras preses sekretāra starpniecību masu informācijas līdzekļiem sniegto informāciju un par labu prasītājam nolēma piedzīt 30 000 latu (42 686 eiro) atlīdzību par viņa brīvības prettiesisku nolaupīšanu un 60 000 latus (85 372 eiro) par goda un cieņas prettiesisku aizskaršanu.
AT Senāts 2011.gadā šo spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
LETA