Pacienti no Latvijas slimnīcām aizbēg nesamaksājuši
Rīgas Austrumu slimnīcai bijušie pacienti vairāku gadu garumā palikuši parādā 3,2 miljonus eiro – nav samaksājusi desmitā daļa sirdzēju. Parāda summu veido galvenokārt pacientu iemaksas, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.
Parādā palikuši gan trūcīgie un bezdarbnieki, gan cilvēki, kas, nespējot rast iztiku Latvijā, devušies peļņā uz ārzemēm. Protams, ir arī ļaunprātīgi nemaksātāji, bet tādu ir mazākums, pārējiem vienkārši nav naudas. Optimismam par ekonomikas izaugsmi nav liela pamata, jo arī citām slimnīcām, „Latvijas gāzei”, siltumapgādes uzņēmumiem, namu pārvaldēm iedzīvotāji ir parādā desmitiem miljonu eiro.
Nesamaksā un aizbēg no slimnīcas
Daugavpils reģionālajai slimnīcai pēdējo sešu gadu laikā iekrājušies pacientu parādi 250 000 eiro apmērā, un ik mēnesi vidēji 15 pacienti paliek parādā, pieaudzējot vēl apmēram 5000 eiro. Ir gadījumi, kad sirdzēji, nesamaksājuši rēķinu, no slimnīcas aizbēg. Lai atgūtu kaut daļu naudas, slimnīca vēršas pie parādu piedzinējiem, tomēr viņiem izdodas atgūt tikai 1–2% no slimnieku parādiem.
Dzemdību namā maksā valsts
Tām ārstniecības iestādēm, kur pakalpojumus apmaksā valsts, par parādniekiem galva nesāp. Rīgas Dzemdību nama sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece Kasjauns.lv teic: “Dzemdību palīdzības pakalpojumi pie mums ir valsts apmaksāti. Topošajiem vecākiem pašiem jāsedz tikai tie izdevumi, kurus viņi vēlas izmantot papildus valsts noteiktajiem, piemēram, pēcdzemdību palātu ar paaugstinātu komfortu, epidurālo anestēziju, individuālās aprūpes līgumu ar vecmāti, ārstu vai anesteziologu.”
Protams, gadās situācijas, kad ārkārtas apstākļu dēļ klients nevar uzreiz samaksāt visu summu. “Šādos gadījumos slēdzam parāda atmaksas līgumu un vienojamies par konkrētu termiņu. Ja vienošanās netiek pildīta, informāciju nododam parādu piedziņas kompānijai. Taču vēlamies uzsvērt, ka šādi gadījumi ir ļoti reti,” saka Priedniece.
Latvenergo parādu summu neatklāj
Latvenergo neatklāj, cik liels ir iedzīvotāju parāds, jo uzņēmuma akcijas kotējas biržā. Stingro biržas noteikumu dēļ nevarot publiski atklāt parādu summu, skaidro preses pārstāve Sandra Vējiņa. Viņa norāda: “Vērtējot ilgtermiņā, privātpersonu parādi Latvenergo nav pieauguši – ir aptuvens apjoms, kas ir vairāk vai mazāk nemainīgs. Ir vērojamas tendences, kad parādu apjoms palielinās ziemas mēnešos, taču, sākoties siltajam laikam, tas samazinās, kā arī norēķini vairāk tiek veikti algas izmaksas dienās.”
Latvijas gāzes preses pārstāvis Vinsents Makaris Kasjauns.lv informē, ka iedzīvotāju parāds par gāzes izmantošanu apkurei ir 3,7 miljoni eiro, plītij – četri miljoni. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada parādi par gāzes izmantošanu plītij pieauguši par trīs procentiem, bet apkurei pat nedaudz samazinājušies.
Ziemā spēj samaksāt 86 procentus
Galvaspilsētas namu apsaimniekotājam Rīgas namu pārvaldnieks iedzīvotāji patlaban ir parādā ap 33,2 miljoniem, kas salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām ir tikai par diviem procentiem mazāk. Visbiežāk klientiem ir grūtības apmaksāt rēķinus apkures sezonā – novembrī, decembrī, janvārī, februārī un martā, kad sedz ap 86% rēķinu.
„Daugavpils siltumtīkliem” pilsētnieki vasaras beigās bija parādā teju 3,5 miljonus eiro, „Liepājas enerģijai” – ap 470 000 eiro, Fortum Jelgava – 4,3 miljonus. Jelgavā no 17 000 klientu vasaras beigās parādā bija palikuši gandrīz puse – ap 7000. Rīgas ūdenim klienti parādā palikuši ap 3,5 miljoniem eiro.
Iedzīvotāji aizbrauc, apkures parādi pieaug (TV Spektrs)
