Premjerei Straujumai enerģiju vadīt valdību dodot mazbērni
Laimdota Straujuma atklāja, ka viņu nevadot tieksme pēc politiskiem amatiem un ir grūti atbildēt, vai viņai pietiks enerģijas turpmākajiem četriem gadiem.
Politika

Premjerei Straujumai enerģiju vadīt valdību dodot mazbērni

Jauns.lv

Valdības vadīšana ir saistīta ar lielu stresu un slodzi, tāpēc pašreizējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kura arī nominēta kā jaunās valdības vadītāja, ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai pietiks enerģijas arī turpmākajiem četriem gadiem.

Premjerei Straujumai enerģiju vadīt valdību dodot ...

"Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, ko es uzdodu arī pati sev," intervijā aģentūrai LETA atklāja Straujuma.

Enerģiju vadīt valdību viņai dod mazbērni un siltums, ko viņi dod. Tāpat arī tikšanās ar cilvēkiem laukos dod spēku izturēt amata slodzi.

"Tiekoties laukos ar cilvēkiem, esmu saņēmusi viņu atbalstu, viņi saka, ka tic man, tic godīgumam un tam, ka būs stabilitāte. Tā ir cilvēku ticība, kas dod spēku," pauž Straujuma. Vienlaikus gan Straujuma atzīst, ka pēc četriem gadiem sevi neredz vairs augstā amatā, ja nu vienīgi varētu būt deputāte.

Savukārt vaicāta, ar ko gribētu ieiet vēsturē kā valdības vadītāja, ņemot vērā, ka katram iepriekšējam premjeram ir kāds apzīmējums, Straujuma minēja, ka gribētu ieiet vēsturē ar cilvēcību un sapratni.

"Man ir ļoti vienkārši runāt ar cilvēkiem. Man nav problēmu runāt ar ārzemju politiķiem, bet man patīk braukt uz laukiem un runāt ar vietējiem cilvēkiem. Dažkārt ir sāpīgi klausīties viņu problēmās, bet man gribas, lai ģimenes būtu laimīgas un lai valsts attīstītos tā, lai cilvēkiem būtu iespējas veidot savu ģimeni labklājībā," noteica valdības vadītāja.

Ministru prezidenta amata kandidāte, Laimdota Straujuma atzīst, ka viņai nepiemīt tieksme pēc amatiem.

Atminoties, kā no birokrātijas nonāca politikā, Straujuma atzina, ka piedāvājums savulaik kļūt par zemkopības ministri bijis negaidīts, un, kad šo lēmumu pieņēmusi, viņa uzzinājusi, ka atbalstu viņas kandidatūrai izteikušas nozares organizācijas. "Zemkopības nozare man bija saprotama, un zināju, ko es vēlos panākt. Pēc šaubu mirkļiem es nolēmu, ka es to varu izdarīt," pauda Straujuma.

Arī pēc Zolitūdes traģēdijas pērnā gada novembrī, kad bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V) viņai divas dienas pēc demisijas piedāvājis valdības vadītājas amatu, sekojusi mēnesi ilga domāšana. "Esmu sev uzdevusi jautājumu - kāpēc es piekritu? Atbilde ir divi vārdi - pienākums un atbildība. Manī nemīt tieksme pēc amatiem," atzina Straujuma. Viņa paskaidroja, ka to darīt licis pienākums un atbildības sajūta pret to, ko līdzšinējais premjers jau bija sācis darīt.

Turklāt arī jau esošam ministram būtu vieglāk pārņemt valdības vadītāja darbu, nekā aicināt kādu no malas. Vaicāta, vai kāds cits toreizējās valdības ministrs varētu uzņemties šo pienākumu, Straujuma vien atbildēja, ka tas jāvaicā Dombrovskim. Viņa pati neesot domājusi par to, kāpēc tieši viņai izteikts šāds piedāvājums.

Savukārt atkārtoti par premjerministri piekritusi kļūt, redzot, cik liels bijis vēlētāju atbalsts 12.Saeimas vēlēšanās.

LETA, Foto: Reuters