Ābolu sēkliņas satur nelielu amigdalīna daudzumu, kas ir cukura un cianīda savienojums, zināms kā cianogēna glikozīds. Amigdalīnu mēdz dēvēt arī par B17 vitamīnu un to proponē kā antikancerogēnu savienojumu. Kontrolētu pētījumu, kas apliecinātu tā pretvēža iedarbību, nav, tāpēc pretvēža iedarbības nolūkā ābolu sēkliņas daudz ēst nevajadzētu, jo var saindēties ar cianīdu. Apēdot nelielu daudzumu sēkliņu, proti, pāris ābolu ar serdi, nekas slikts nenotiks, taču, ja sakošļāsiet veselu tasīti ar ābola sēkliņām, tad gan sekas var būt letālas.
