Prezidenta vasaras rezidence Jūrmalā jau trešo gadu stāv pamesta

Prezidenta vasaras rezidence – karsts kartupelis, ar kuru nezina kā rīkoties

Līdz ar to visi Latvijas nodokļu maksātāji ik mēnesi spiesti maksāt par rezidences uzturēšanu. Un tā nav maza summa. Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kasjauns.lv informēja, ka VNĪ ikmēnesi maksā 1583,43 eiro (bez PVN) par rezidences uzturēšanu. Pie tā vēl jāpieskaita komunālie maksājumi, kas sevišķi ziemas mēnešos nav mazi, jo 1195 kvadrātmetrus plašais nams taču jāapkurina. Tāpat Valsts prezidenta kanceleja arī apmaksā zemes gabala ikdienas uzturēšanu. Tātad - jāmaksā alga sētniekam. Tādējādi katru mēnesi par rezidences uzturēšanu tiek tērēti vairāki tūkstoši eiro no valsts budžeta līdzekļiem, respektīvi no mūsu, nodokļu maksātāju, maciņiem.. Pēc būtības tā ir maksa par neko – par pamestas mājas uzturēšanu.

Kad Andris Bērziņš attiecās no prezidenta privilēģijām, viņš arī paziņoja, ka neplāno izmantot vasaras rezidenci. Savukārt tas radīja papildus galvassāpes gan prezidenta kancelejai, gan valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, jo bija jādomā, ko ar rezidenci darīt. Bija ieceres, ka rezidenci varētu izīrēt dažādiem valstiskiem pasākumiem. Tomēr to nevarēja izīrēt kuram katram, jo nams aprīkots ar smalkām drošības tehnoloģijām un komunikācijām, kas nepieciešamas valsts pirmās personas darbam. Uzreiz pēc prezidenta paziņojuma, ka viņš netaisās izmantot vasaras rezidenci, prezidenta kanceleja saņēmusi vairākus telefonzvanus no privātuzņēmējiem, kuri teicās, ka gribot īrēt namu. Tomēr valsts privātajiem, pēc visa spriežot, neuzticējās un valsts nozīmes slepeno objektu privātajiem neizīrēja, kaut arī pati nezina, ko ar to darīt.

VNĪ ar Ārlietu ministriju, Valsts prezidenta kanceleju un drošības iestādēm ir bijušas sarunas par īpašuma izmantošanu kādiem iespējamiem augsta līmeņa valsts nozīmes pasākumiem. Bet pēdējo gadu laikā rezidence izmantota tikai pāris reižu. Tur pērn pulcējās Baltijas valstu premjeri un Rīgas konferences dalībnieki. Un, pēc visa spriežot, nekas dižs nav ieplānots arī nākotnē. Kaut gan, iespējams, nākamgad, kad Latvijā kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, Jūrmalas rezidencē varētu notikt kāds augsta līmeņa pasākums.

Rezidencē pieļaujami tikai īpaši pasākumi ar augsta līmeņa amatpersonu dalību

Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” Komunikācijas projektu vadītāja Ieva Lapsa Kasjauns.lv skaidroja:

„Saskaņā ar likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 3. pantu Valsts prezidenta rezidence ir Rīgas pils, kā arī prezidentam ir vasaras rezidence Jūrmalā. Ņemot vērā Latvijas Valsts prezidenta kancelejas (VPK) iesniegumu par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš savas prezidentūras laikā neplāno izmantot vasaras rezidenci, kā arī, ievērojot nepieciešamību, jebkurā brīdī Valsts prezidentam nodrošināt vasaras rezidences Jūrmalā lietošanu saskaņā ar minētā likuma normu, un nepieciešamību nodrošināt nekustamā īpašuma saimniecisku uzturēšanu, VNĪ ar VPK vienojās izbeigt nomas līgumu ar 2011. gada 31. decembri un noslēgt līgumu par vasaras rezidences Jūrmalā uzturēšanu un uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanu līdz 2015. gada 31. decembrim, plānojot nomas tiesiskās attiecības atjaunot ar 2016. gada 1. janvāri (attiecīgi 2015. gadā par to vēl papildus vienojoties). Tika panākta vienošanās, ka par nekustamā īpašuma uzturēšanu (izņemot zemesgabala ikdienas uzturēšanu, ko veic VPK) VPK apņemas atlīdzināt izdevumus 1586,43 eiro mēnesī (bez PVN) un komunālos maksājumus.

VPK apņēmās līdz 2015. gada 1. augustam informēt VNĪ par plānoto vasaras rezidences Jūrmalā tālākās izmantošanas kārtību.

Tātad patlaban Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence nodota VPK patapinājumā, kā arī to uzrauga Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija. Savukārt VNĪ nodrošina šī īpašuma uzturēšanu, lai tas tiktu saglabāts tādā stāvoklī, kādā tas bija brīdī, kad to nodeva bijušais prezidents Valdis Zatlers, kā arī, lai to nepieciešamības gadījumā varētu izmantot kādam valsts nozīmes augsta līmeņa pasākumam.

VNĪ ar Ārlietu ministriju, VPK un drošības iestādēm ir bijušas sarunas par īpašuma izmantošanu kādiem iespējamiem augsta līmeņa valsts nozīmes pasākumiem. 2013. gada maija beigās notika Baltijas attīstības foruma samits, kā laikā rezidencē pulcējās Baltijas valstu premjeri. Savukārt septembra sākumā rezidencē pulcējās „Rīgas konferences 2013” dalībnieki, tostarp ārvalstu viesi.

Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija ir iepazīstināta ar valsts prezidenta Jūrmalas rezidences iespējām, nav izslēgta līdzīgu pasākumu norise šajā nekustamajā īpašumā arī nākotnē.

Jāpiezīmē, ka Jūrmalas rezidences ēka ir akreditēta darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, kas nozīmē, ka šajā īpašumā pieļaujams rīkot tikai īpašus pasākumus ar augsta līmeņa amatpersonu dalību, kā arī iesaistītās personas tiek pakļautas valsts drošības iestāžu kontrolei.”

Jāpiebilst, ka iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera laikā vasaras rezidencē veikti vērienīgi uzlabojumi. Tajā ar Zatlera gādību par gandrīz 62 000 latu tika ierīkota dārga virtuve, ar iekārtām, kādas nav atļāvušies pat labākie Rīgas restorāni. Piemēram, „Liebherr” firmas vīna ledusskapī par 2242 latiem ir vieta 143 pudelēm, ir trīs līmeņi sarkanā, baltā vīna un šampanieša dzesēšanai. Savukārt mēbeles rezidencei iegādātas par 46 645 latu.

Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence atrodas starp Majoriem un Dubultiem pašā jūras krastā - priedēm apaugušo Jūrmalas kāpu ielenkumā, Zigfrīda Meierovica prospektā. Ēka ir uzbūvēta 1971. gadā to dienu stilā, kas personificēja „stikla un betona” ideoloģiju. Padomju laikā tur atpūtās PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins. Par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci ēka kļuva 1993. gadā.

Neliela izmēra zaļa terase no rezidences paver skatu uz pludmali. Blakus terasei - kāpa dabiskā izskatā. No vārtiem līdz rezidences durvīm ved platas, lēzenas, puķu dobēm ieskautas kāpnes. Rezidencei ir divarpus stāvi. Pirmais, no kura paveras skats uz jūru, kalpo sēdēm un oficiālām sarunām. Otrā stāvā - viesistaba ar kamīnu un privātās telpas.

Andris Bērziņš atsakās no vasaras rezidences (LTV „Panorāma”)

Elmārs Barkāns/Foto: Aigars Hibneris, Lita Krone/LETA