Mūžībā aizgājusi tēlniece Mirdza Lukaža

Tēlniece dzimusi 1930.gada 22.novembrī.

Kā nekrologā raksta mākslas zinātniece Ruta Čaupova, Lukaža piederēja no Kurzemes puses nākušo, bieži vien ar īpašu vitalitāti apveltīto mākslinieku lokam. Dzimusi pievilcīgajā Latvijas mazpilsētā Durbē, Jurēviču ģimenē, no kuras divas meitas kļuva par pazīstamām un darbīgām tēlniecēm. Tās bija Mirdza Lukaža un par viņu divus gadus jaunākā māsa Ilga Zandberga. Tāpat kā vairāki citi apdāvināti Kurzemes novada jaunieši abas māsas vispirms devās uz Liepājas mākslas vidusskolu. Mirdza Lukaža to pabeidza 1952.gadā. Tur savulaik Štiglica mākslas skolā Pēterpilī un Latvijas Mākslas akadēmijā izglītību ieguvušā keramiķa un gleznotāja Pētera Kļaviņa vadītajā tēlniecības un keramikas nodaļā bija iespējams apgūt iemaņas veidošanā.

Latvijas Valsts mākslas akadēmijā Lukaža iestājās un mācījās tēlniecības nodaļā, ko absolvēja 1958.gadā ar profesora Kārļa Zemdegas vadībā radīto diplomdarba kompozīciju "Pirtī". Šajā intīmi atveidotajā sievietes kailfigūrā izpaudās ne tikai neparasti dzīvīga formu un apjomu plastiskuma izjūta, bet arī iekšēji vērstā noskaņā izteikts dzīves skatījuma īstums. Bez jebkādiem tolaik prasītajiem un populārajiem deklaratīva patosa žestiem vai kādiem citiem konjunktūras izpaudumiem.

Kā norāda Čaupova, dabiski pulsējoša plastiskuma pārvaldīšanas ziņā šo darbu varētu uzskatīt par radniecīgu dažām Teodora Zaļkalna stila izpausmēm. Tāpat tajā iespējams saskatīt vēlāko sasaukšanos ar Borisa Bērziņa gleznās un tēlnieces Rasmas Bruzītes akmens skulptūrās rodamajiem sievu veidoliem. Atlietu bronzā Lukažas diplomdarba kompozīciju "Pirtī" 1970.gadā kopā ar vairākiem citiem tā laika tēlniecības darbiem novietoja pašā Rīgas sirdī, kanālmalas apstādījumu teritorijā, kur tas atrodas joprojām. Toreiz tas bija viens no pirmajiem skulptūru desantiem galvaspilsētas centra pilsētvidē.

Izstādēs Lukaža piedalījās jau studiju posmā - kopš 1956.gada, bet mākslinieku savienībā iestājās 1960.gadā. Līdz 1968.gadam bija liepājniece, pēc tam dzīvoja Rīgā. Pedagoģisku darbu dažos posmos veica gan Liepājas, gan Rīgas mākslas skolās.

Izstādēs tēlniece rādīja figurālas kompozīcijas un portretus. Tēlnieces nedaudz smagnējo ar vitālu možumu apveltīto veidojumu plastiskuma starojums bija allaž baudījumu dāvājošs un pamanāms. Lukaža atsaucīgi iekļāvās tēlnieku kopīgajos centienos un sadarbības veidos. Lukaža labprāt piedalījās Tēlnieku centra regulāri rīkotajās skatēs Sv. Pētera baznīcas telpā. Notika arī dažas tēlnieces personālizstādes. Viņas darbi tika īstenoti dažādos materiālos: atlieti bronzā, izpildīti kokā, keramikā, kalti akmeņos. Tie bija eksponēti arī izstādēs ārzemēs - Somijā, Kanādā un citās valstīs.

Nozīmīgs bija devums dekoratīvās un monumentālās tēlniecības jomās. Sadarbībā ar tēlnieku Zezostru Ķēdi radās iespēja darināt brāļu Jurjānu pieminekli Jumurdā. Dažu monumentālu darbu tapšanā piedalījās kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Imantu Lukažu.

Kā norāda Čaupova, iejūtīgā attieksme pret citu autoru darbiem un nevainojamā prasme niansēti atveidot vēsturisku figurālu tēlu raksturu ļāva Lukažai meistarīgi veikt vairāku senāko Rīgas dekoratīvās tēlniecības darbu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu tajos gadījumos, kad to prasīja šo objektu pilnvērtīgas saglabāšanas nepieciešamība. Kad valsts nozīmes pieminekļa - savulaik tēlnieka Augusta Folca veidotās strūklakas "Nimfa" - svina oriģinālu Latvijas Nacionālās Operas skvērā nācās nomainīt ar atlējumu bronzā, rotaļīgo figūru kopijas 1986.gadā nevainojami izpildīja Lukaža. Tāpat 1978.gadā viņa bija veikusi Vērmanes parka strūklakas "Gadalaiki" atjaunošanu. Melngalvju nama fasādei tēlniece izgatavoja viena no Augusta Folca darinātajiem būvplastikas elementiem - alegoriskās figūras "Vienprātība" rekonstrukciju. Restaurācijas procesā dažkārt notika sadarbība ar tēlnieku Genādiju Stepanovu. Tāpat jāatzīmē arī Lukažas darbs Brāļu kapu vārtu ģerboņa izveidē.

"Sēru un skumju laikā apliecinām līdzjūtību tēlnieces tuviniekiem - meitai un dēlam, draugiem, kolēģiem un novadniekiem," teikts nekrologā.

Atvadīšanās no Lukažas notiks sestdien, 8.novembrī plkst.14.30 Durbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

LETA