Šogad Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauti 417 ārzemnieki

PMLP norāda, ka kopš 1993.gada līdz šodienai nacionālajā Ieceļošanas aizliegumu reģistrā kopumā iekļauti 29 443 ārzemnieki, no tiem aktīvs liegums ir 4598 personām, bet šogad nacionālajā sarakstā iekļauti 417 ārzemnieki, savukārt Šengenas informācijas sistēmā 184 personas. PMLP norāda, ka lielākoties "melnajā sarakstā" iekļauj ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Latvijā. Mazākums ir tie lēmumi, kas saistīti ar valsts drošību un sabiedrisko kārtību, un arī tie, kuras personas tiek pasludinātas par Latvijai nevēlamām personām ("persona non grata").

"Melnajā sarakstā" personas iekļaut var iekšlietu ministrs, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošas iestādes atzinumu, ja kompetentas iestādes atzinumā, balstoties uz tās rīcībā esošās informācijas pamata, ir izdarīts secinājums, ka, ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs.

Tāpat "melnajā sarakstā" var iekļaut ārzemniekus, kas rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā. "Melnajā sarakstā" var iekļaut ārzemniekus, kuri izdarījuši vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izdarījuši noziegumus pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu.

Ieceļošanas aizliegumu var piemērot arī tad, ja kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā, ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu vai ārzemnieks notiesāts par Latvijas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu.

PMLP norāda, ka iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, kura pieņemšanā ir jāievēro visi administratīvā procesa principi. Pieņemot lēmumu, jānoskaidro personas saikne ar valsti un jāizvērtē lieguma samērīgums – vai personai noteiktais ierobežojums iebraukt valstī un ar to saistītais aizskārums personas tiesībām ir samērojams mazāks nekā apdraudējums, ko rada personas uzturēšanās valstī.

Iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas senāta. Ja lēmums ir balstītos uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu "melnajā sarakstā", ja ārzemnieks ir Latvijas nevēlama persona. Atbilstoši starptautisko tiesību normām par "persona non grata" var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams, skaidroja PMLP.

Ja ārzemnieks ir pārkāpis kādu no uzturēšanas nosacījumiem, tad lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Melnajā sarakstā var pieņemt arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersona. Šādi lēmumi ir administratīvie akti, kas ir apstrīdami vispārējā kārtībā.

Savukārt iekļaujot ārzemnieku "melnajā sarakstā", var noteikt liegumu ārzemniekam ieceļot arī Šengenas valstīs ietverot atbilstošu ziņojumu Šengenas informācijas sistēmā. Šādas tiesības nav paredzētas ārlietu ministram. Liegt ārzemniekam ieceļot Šengenas valstīs var tad, ja ir ievērots samērīguma princips, ja dati par personu ir pietiekami precīzi un, ja ir konstatēti attiecīgajā laikā pastāvoši draudi sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai valsts drošībai, kurus var radīt attiecīgā ārzemnieka atrašanās dalībvalsts teritorijā.