Partijas pirms vēlēšanām solījušas to, ko izpildīt neplāno

Vairākus mēnešus pirms vēlēšanām viens no diskusiju karstākajiem tematiem bija iespējamā PVN samazināšana pārtikai. Piedāvātas bija visdažādākās likmes – pat, ka to varētu samazināt līdz 5%. Šā gada jūnija LTV raidījumā ,,Sastrēgumstunda”  Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka ,,ZZS bija iesniegusi Saeimā oficiālu likumprojektu par PVN samazināšanu pārtikai”. Tomēr tas nenozīmēja, ka pazemināta likme varētu būt visiem produktiem. ZZS uzskatīja, ka lētākām jābūt ,,pirmās nepieciešamības precēm”.

Latvijas Televīzijas diskusijā ,,Izvēlies nākotni! 100 krēsli” noteikt 12% likmi pārtikai piedāvāja partija ,,Vienoti Latvijai”. Toreiz par vai pret šo ideju bija jābalso politiskajiem konkurentiem. Daļa nu jau ievēlēto politiķu to atbalstīja.

Augusts Brigmanis toreiz bija viens no tiem, kurš balsoja ,,par”: ,,sākam mēs ar dārzeņiem, kas visvairāk tagad cieš no Krievijas embargo. Par pārējiem mēs pagaidīsim.” Mēnesi vēlāk, pāršķirstot jaunās valdības deklarāciju, par izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī nav ne vārda. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nespēj paskaidrot, kāpēc šis solījums nav iekļauts deklarācijā: ,,Es piekrītu, ka tur tas nav minēts. Mēs uz to pastāvējām un pastāvam, ka šie aprēķini, kurus piedāvā finanšu ministrija man neliekas pārliecinoši tam, lai to nedarītu.”

Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) apgalvo, ka ZZS pat nav piedāvājusi šo priekšlikumu iekļaut darāmo darbu sarakstā: ,,Par pazemināto PVN pārtikai... Tāds jautājums pat nebija. To varētu arī iztulkot, ka partijas, saprotot, ka to nevar darīt, izmantoja kā priekšvēlēšanu retoriku, bet praktiski mums nav tagad, no kurienes paņemt 200 miljonus eiro budžetā situācijā, kad nepildās tās prognozes, kuras bija sastādot šo budžetu.” Šo ideju neatbalsta arī trešais koalīcijas partneris - Nacionālā apvienība. Lai gan tās mājas lapā viens no tās pārstāvjiem vēl pirms vēlēšanām skaidroja, kāpēc PVN būtu jāsamazina. ,,Mums ir citādāks redzējums, kā jārisina jautājumi, jo mēs uzskatām, ka priekšlikumi, kas saistījās ar PVN samazināšanu pārtikai, nerisina pamatproblēmu, kas saistīta ar atbalstu mazturīgajiem cilvēkiem,” pauž kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Nacionālā apvienība īpaši sagatavotā video rullītī pirms vēlēšanām uzsvēra nepieciešamību ,,3% no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām”. VL-TB/LNNK aprēķināja, ka ,,nākamgad tas sniegtu apmēram 10,5 miljonu eiro papildu investīcijas reģionu attīstībai”. Atbalstu tai priekšvēlēšanu diskusijā LTV pauda gan toreiz vēl Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”): ,,Manuprāt, tā ir ļoti laba ideja, par kuru vēl ir jādiskutē”, gan toreiz vēl Saeimas deputāte Dana Reizniece – Ozola (ZZS): ,,Mēs arī atbalstām šādu ideju.”

Vasarā Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) pārziņā esošā ministrija pat šo ideju iesniedza Finanšu ministrijā kā jauno politikas iniciatīvu. Taču jau atkal - deklarācijā par to nav ne vārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) attaisnojas, ka ,,uzstādījums tomēr bija pēc iespējas konkrētākus darbus deklarācijā atspoguļot”. Taču uz “de facto” norādi, ka UIN pārdale pašvaldībās ir konkrēts darbs, atbild: ,,Jā, bet te ir jāizdiskutē viss kopā, kas notiek ar budžetu, kas notiek ar citām lietām un mēs neatsakāmies no šādas idejas, bet šī te diskusija varbūt deklarācijas sagatavošanas laikā, tas laiks nebija sevišķi ilgs.”

Priekšvēlēšanu laikā “Vienotība” piedāvāja ieviest diferencētu neapliekamā minimuma modeli. Tas nozīmētu, jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Par to, ka izmaiņas neapliekamā minimuma noteikšanā ir nepieciešamas, pauda arī pārējās varas partijas. Taču svarīgajā dokumentā ierakstīja tieši “Vienotības” piedāvājumu nevis Nacionālās apvienības vai ZZS ieceres. ,,Tur ir daudzi punkti. Daudzi punkti, kur “Vienotībā” šobrīd ir viedoklis citādāks nekā koalīcijai, ir punkti, kur otrādi, kur kādam koalīcijas partnerim, tāpēc tie punkti ir ielikti vispārīgi, lai pēc tam, kad būtu diskusijas dziļākas, tad mēs arī lemtu, kā tieši rīkoties,” pauž premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”).

“de facto” secina, ka priekšvēlēšanu laikā politiķiem svarīgāk bija solīt, lai piesaistītu vēlētājus, nevis savas apņemšanās samērot ar valsts budžeta iespējām. Populisms pazuda, kad pašiem solījumus nācās iekļaut jaunās valdības pamatdokumentā. Tādēļ tie tur nav iekļuvuši. Taču apņemšanās, kas uzrakstītas, ir vispārīgas. Tomēr mēneša laikā taps rīcības plāns. Tajā jau ļoti precīzi būs jāieraksta plānotie darbi, kā arī to, kad tos īstenos.