Latvijas pirmie pilsoņi: kad cilvēki sāka dzīvot Latvijas teritorijā?

Tiek uzskatīts, ka cilvēku ģints sāka rasties no cilvēkpērtiķiem pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu Āfrikā. Salīdzinot ar šo senvēsturi saprātīgā cilvēka apmešanās uz dzīvi Latvijas teritorijā ir notikusi tikai pirms dažiem mirkļiem – pirms 12 500 gadiem.

Tomēr, iespējams, pirmie cilvēki Latvijā varētu būt parādījušies arī agrāk nekā 10 500 gadā pirms mūsu ēras, jo arheoloģijas zinātne mums var sagādāt vēl ne vienu vien pārsteigumu. Vēl pirms trīs gadiem vēsturnieki uzskatīja, ka pirmie cilvēki Latvijā parādījās ap 8 500 gadu pirms mūsu ēras, bet 2011. gadā arheologi nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu – varētu nākties pārrakstīt visas Latvijas vēstures grāmatas! Izrādās, pirmie cilvēki Latvijas teritorijā uzradušies pirms 12 500, nevis pirms 10 500 gadiem, kā tika uzskatīts. Savukārt vidzemnieki domā, ka pirmie cilvēki mūspusē parādījās vēl par 500 gadiem agrāk.

2011. gadā Dienvidkurzemē tika atrasti no ziemeļbrieža raga pagatavotie lingbi cirvja fragmenti. Par šādu vēsturisku sensāciju mums ir jāpateicas bebriem, kuri, būvējot aizsprostu uz Mellupītes Lietuvas pierobežā, no vēstures dzīlēm izkašāja vecāko liecību par cilvēku klātbūtni Austrumbaltijā senākā akmens laikmeta paleolīta beigās.

Ventspils muzeja direktora vietnieks arheologs Armands Vijups secināja, ka tagad  jāpārraksta visas vēstures grāmatas, jo šis atradums mūsu vēsturi padarījis vismaz par 2000 gadiem senāku, jo izpēte parādīja, ka senais atradums - no ziemeļbrieža raga izgatavotais cirvītis ir 12 500 gadu vecs.

„Pirms vairāk nekā 12 tūkstošiem gadu kāds šeit dzīvojušais mednieks to izgatavojis no ziemeļbrieža raga, kādu laiku lietojis, tad pazaudējis vai izmetis mēslainē vienkāršu darbarīku, ko arheologi dēvē par Lingbi cirvi. Visnotaļ necilu darbarīku, kam šobrīd ir milzīga informatīva nozīme. Tas ar maksimālo pieejamo precizitāti pasaka, kad Austrumbaltijā ienākuši pirmie cilvēki,” rakstīja Ventspils laikraksts „Ventas Balss”.

Kādam nolūkam kalpojis šis 21 centimetru garais priekšmets, arheologi var tikai minēt. Iespējams, tas izmantots koka apdarināšanai, iespējams, kalpojis slieteņu stiprināšanai – kaut kas līdzīgs telts mietiņam vai čukura nostiprināšanas rīkam. Katrā ziņā šaubu par priekšmeta autentiskumu neesot, jo līdzīgi atrasti daudzviet tagadējās Eiropas teritorijā. Atradums senās Ventas baseinā ir ne tikai senākais šobrīd datētais cilvēka darināts priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā. Unikālais atradums tagad glabājas Ventspils muzejā.

Ogres apkārtnes pirmie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki

Savukārt vidzemnieki ir pārliecināti, ka pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā parādījušies par kādiem 500 gadiem agrāk – pirms 13 000 gadiem. Ar Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldības atbalstu pirms pāris gadiem iznāca Latvijas vēstures institūta vēstures doktores Ilgas Zagorskas grāmata „Senie ziemeļbriežu mednieki Latvijā”, kurā stāstīts, ka apmēram pirms 13 000 gadu šajos novados apmetās pirmie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki.

Svarīgākais šo mednieku ienākšanas ceļš Latvijā bija Daugavas ieleja, kuras lejtece, sākot no Pārogres, Ogres, Ikšķiles un Salaspils, izveidojusies par senākās apdzīvotības galveno centru.

Latvijas senvēsturi šai sakarā jāskata saistībā ar visas Ziemeļeiropas senāko apdzīvotību, uzsverot, ka mūsu atradumi ir ne tikai līdzvērtīgi, bet brīžam pat interesantāki, kā Rietumeiropā. Zagorskas grāmatā aprakstīti jaunākie pētījumi datēšanas metodēs ar radioaktīvā oglekļa palīdzību, senākās apdzīvotības apstākļu modelēšanā. Senāko apdzīvotību, pārvēršot kalendārajos gados, to varam saistīt ar 11 tūkstošiem gadu pirms Kristus dzimšanas.

Latviju varēja sākt apdzīvot pirms 14 000 gadiem

Latvijas teritorija apdzīvošanai sāka palikt pirms 14 000 – 13 000 gadiem, kad ledājiem atkāpjoties uz ziemeļiem, arī Latvijas teritorijā sāka veidoties cilvēku dzīvei piemēroti apstākļi. Sāka augt pundurbērzi, polārie kārkli, sūnas un ķērpji. Parādījās pirmie dzīvnieki – ziemeļbrieži, vilki, lapsas… Ap 8500.gadu pirms mūsu ēras Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki, kuri iztiku nodrošināja paleolītam raksturīgās kolektīvās medības.

Senāko pašreiz zināmo apmetni arheologi ir atklājuši Salaspils Laukskolā netālu no senā Baltijas ledus ezera krasta. Pirmie ienācēji šeit ieradušies no dienvidiem un bijuši radniecīgi vēlā paleolīta Ārensburgas un Svidru ciltīm. Nedaudzajās pētītajās apmetnēs atrasti krama priekšmeti – bultu gali, asmeņi, kasīkļi. Mednieki kramu atnesa sev līdz, sekojot ziemeļbriežu bariem, ko tie medīja.

Ārensburgas – Svidru kultūra bija izplatīta paleolīta beigās un mezolīta sākumā (10 – 9. gadsimta pirms mūsu ēras). Šīs kultūras areāls sniedzās no Vācijas austrumiem līdz Ukrainas rietumiem, bet tās ietekme bija arī Latvijas teritorijā. Šai kultūrai raksturīgas bija ziemeļbriežu mednieku īslaicīgas apmetnes ūdeņu tuvumā, nelielas celtnes ar akmens pavardiem.

Pakāpeniski dzīves vide mūspusē uzlabojās - no 7700. līdz 4500. gadam pirms mūsu ēras šeit radās priežu un bērzu meži, izplatījās platlapju audzes.

Vēlā akmens laikmeta (neolīta) vidū 4. – 3. gadsimtā pirms mūsu ēras no Lādogas ezera apkaimes Latvijas teritorijā ienāca ciltis ar somugru (mongoloīdā tipa) iezīmēm. Šajā laikā Latvijā jau dzīvoja vietējie eiropeīdi, kas piederēja pie Narvas kultūras atzariem. Ienācēji, sajaucoties ar Narvas kultūras eiropeīdu ciltīm, bijuši Baltijas somu (igauņu un lībiešu) priekšteči.

Mūsu ērā līdz 13. gadsimtam Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kuršu, zemgaļu, līvu, sēļu, latgaļu un vendu ķēniņi un virsaiši. Livonijas krusta karu laikā (1195 - 1290) Latvijas teritoriju pakāpeniski pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas, Kurzemes bīskapu, kā arī Tērbatas un Sāmsalas - Vīkas bīskapu valstīm izveidoja Livonijas konfederāciju, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam. Pēc tam jau sākās mūsu nesenākās vēstures periodi un latviešu nācijas veidošanās, kuras vēsturi mēs visi vairāk vai mazāk zinām.

Ventspils muzejā izstādīts Lingbi cirvis