Zolitūdes būvkonstrukciju uzstādītājs esot šaubījies par lietoto skrūvju stiprību

Metāla konstrukcijas bijušas pasūtītas "Vikom Industry", taču šis uzņēmums darbu veikšanai algojis apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu viedokļi atšķiras - būvinženieris Ivars Sergets vairāk norāda "Vikom" virzienā, kas savukārt savu atbildību noliedz.

Pašlaik firma "Monce" jau ir likvidēta, un tās vietā izveidota "Monce V", kas joprojām pieder Viktoram Ivanovam. Ivanovs no situācijas skaidrošanas atteicies, norādot, ka visu izstāstījis policijai. Ivanovs ir vienīgais, kurš jau sodīts Zolitūdes veikala "Maxima" sagrūšanas kriminālprocesā. Iemesls nav viņa firmas "Monce" darbs, būvobjektā sastiprinot tērauda konstrukcijas, kuras vēlāk sagruva, bet gan viltojums. Lai taupītu naudu, Ivanovs nevis noalgojis sertificētu inženieri montāžas darbu vadībai, bet viltojis speciālista parakstu dokumentos - būvniecības žurnālā un darbu pieņemšanas aktā. Ivanovs vainu atzinis, un viņam par to februārī piespriests 1920 eiro sods, kas jau samaksāts.

Speciālists, kura parakstu Ivanovs viltoja, ir konstrukciju ražotāja "Vikom" inženieris Andrejs Kuļešovs, kurš par notikušo neko neesot zinājis. Kuļešovs skaidrojis, ka "Maxima" celtniecības vietā nemaz nav strādājis, līdz ar to arī nekādus dokumentus nav parakstījis, tostarp metāla konstrukciju pieņemšanas aktu, kurā norādīts kā darbu vadītājs.

Uz konstrukciju pieņemšanas akta bez Kuļešova ir vēl trīs cilvēku - "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, projektētāja Sergeta un būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa - paraksti, taču neviens maldināšanu nav pamanījis. Tas esot noticis tāpēc, ka aktu parakstīšana parasti nenotiek vienlaikus būvobjektā, bet katrs atsevišķi pārbauda informāciju un iepazīstas ar situāciju, skaidrojis Sergeta pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks.

Bijušais "Monce" darbinieks Oļegs Ļebedjko darbu šajā firmā beidzis 2012.gada nogalē. Viņš apstiprinājis, ka "Monce" tiešām ir montējusi "Maxima" lielveikala kopnes 2011.gada sākumā. Viņš pats uzņēmumā bijis atbildīgs par dokumentāciju un būvlaukumā nav darbojies, taču atminas, ka tolaik uzņēmumam citu pasūtījumu nebija un firmas montētāji kopā ar īpašnieku Ivanovu strādājuši "Maxima" projektā. Būvniecības žurnāls liecina, ka kopņu montēšanā piedalījās četri cilvēki. Žurnālā vēl bez Kuļešova vārda figurē kāds Jegors Ļebedjko, kurš metinājis siju balstmezglus uz monolīta dzelzsbetona kolonnām. Tas, izrādās, ir Oļega Ļebedjko brāļadēls. Abi Ļebedjko liecinājuši policijā - Oļegs apliecinājis, ka izstāstījis visu, ko zinājis, kas lielākoties bijis no īpašnieka Ivanova dzirdētais.

Ļebedjko uzskata, ka notikušajā nevar būt vainojama montētāju kļūda, jo viņi saņēmuši visus materiālus no "Vikom" un tikai izpildījuši projekta uzdevumu. Vīrietis atminējies Ivanova teikto, ka skrūves, ar kurām kopnes bija jāsaskrūvē, viņiem iedotas pārāk tievas. "Jau projektā vājas skrūves bija norādītas. 8.8 divdesmitnieces, parasti tādās vietās liek 24. vai pat 30.numuru," stāstījis Ļebedjko, kas nozīmējot - izmantotas 20 milimetru skrūves, kuru stiprības klase ir 8.8, taču savienojumiem, kuriem jātur lielas slodzes, parasti lieto stiprākas un resnākas skrūves - ar 24 vai pat 30 milimetru diametru. Ivanovs brīnījies par šīm skrūvēm, taču nolīgtie montētāji domājuši - projektā viss ir kvalitatīvi sarēķināts. Tobrīd arī neesot zinājuši, ka ēkai būs otrais stāvs, stāstījis Ļebedjko.

Ļebedjko vērtējumā, Ivanovs ir speciālists ar pieredzi un "Maxima" ēka nebija viņa pirmais objekts. Tieši pieredze viņam esot likusi runāt, ka iedotas vājas skrūves, taču nekādus lēmumus attiecībā uz materiāliem montētāji paši nav pieņēmuši. Jautāts, vai zina par viltotajiem inženiera parakstiem, Ļebedjko atzinis, ka parakstus Ivanovs viltojis, lai ietaupītu naudu.

Vai uz pasaules ir kādas skrūves, kas sabrukušās kopnes būtu noturējušas, un kurš tādas šoreiz neizvēlējās, jāgaida izmeklētāju vērtējums. "Re&Re" vadītājs Ainārs Pauniņš apgalvojis - kopņu rasējumos bijuši norādīti gan elementu profili, gan balsta un savienojuma mezgli ar izmēriem milimetros, urbto caurumu piesaistēm un diametriem, kā arī nepieciešamo skrūvju skaitu, tipu un stiprības klasi. Rasējums paredzējis kopnes apakšējā mezglā savienot ar desmit 20 milimetru skrūvēm ar stiprības klasi 8.8, un atkāpes no tehniskā projekta montāžas laikā nav konstatētas. Vaicāts, kas gatavojis rasējumu, Pauniņš norādījis, ka būvkonstruktors, nekonkretizējot, vai domāts personiski šā projekta buvkonstruktors Sergets.

Sergeta advokāts Zvejsalnieks savukārt apgalvojis, ka viņa klients nezina, kurš izdomājis kopņu savienojumam lietot tieši šīs skrūves, nevis citas vai arī metināšanu: "Acīmredzot tas, kurš veicis montāžu, ir patvaļīgi pieņēmis lēmumu tās skrūves tur skrūvēt."

Savukārt montāžas firmas bijušais darbinieks Ļebedjko atminējies projekta laikā "Monce" runāto, ka metāla kopņu rasējumus ražotājs "Vikom" it kā saņēmis negatavus un firma tos pabeigusi, uzzīmējot trūkstošo vidus savienojumu, kuru pēc tam esot saskaņojis Sergets.