Veikalā norēķinās ar viltotu naudu. Kas par to draud?

Viltotāju topā ir 50 eiro banknotes. Šā gada deviņos mēnešos konstatētas 275 viltotas piecdesmit eiro banknotes, deviņas viltotas desmit eiro banknotes, 73 viltotas simts eiro banknotes, 25 viltotas 200 eiro banknotes un trīs viltotas 500 eiro banknotes.

Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins skaidro, ka pie veikala kases atklāto viltoto naudu kasieris pircējam konfiscē un to vēlāk nodod policijai. Ir gadījumi, ka pircējam apsardze lūdz aizkavēties līdz policijas ierašanai, bet ir arī gadījumi, kad pircējs no veikala aiziet, atstājot viltoto banknoti. Situācijas var būt dažādas, jo ne vienmēr veikalā ir apsardze un pārdevējs var aizturēt pircēju, kurš norēķinās ar viltotu naudas zīmi. Pārsvarā jau pircējs skaidro, ka viltoto naudaszīmi ieguvis nejauši – viņš neesot pamanījis, ka kādā citā veikalā viņam izdota viltota banknote.

Valsts policija teic, ka viltotās naudas īpatsvars nav būtiski palielinājies, taču pēdējā laikā tiek atklāti banknošu viltojumi ar lielākām nominālvērtībām. Savukārt Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns uzsvēris, ka kopumā nekādam satraukumam nav pamata, jo saskaņā ar Latvijas Bankas rīcībā esošo informāciju pēc eiro ieviešanas Latvijā situācija ar viltotu naudu nav pasliktinājusies.

„Tieši pretēji, viltojumu skaits ir būtiski samazinājies. Policijas dati liecina, ka šī gada pirmajā pusē eiro naudas zīmju - banknošu un monētu - viltojumu skaits bija nedaudz virs 300, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, pērn kopumā tika atklāts vairāk nekā 40 000 viltotu lata naudas zīmju,” uzsvēra Silakalns.

„Rimi Latvia” 113 veikalos visā Latvijā ar viltotam banknotēm mēģina norēķināties mazliet vairāk nekā desmit reizes mēnesī. Savukārt „Maxima” veikalos šogad konstatēti 20 gadījumi, kad pircēji norēķinājušies ar viltotām naudaszīmēm.

Veikalu tīkla „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere Kasjauns.lv skaidro: „„Rimi” un „Supernetto” veikalos ir uzstādīti banknošu atpazīšanas aparāti, un pārbaudītas tiek visas ienākošās banknotes, tādēļ gadījumā, ja pircējs mēģina norēķināties ar viltotu naudaszīmi, tas arī uzreiz pie kases tiek konstatēts. Un šādā gadījumā saskaņā ar procedūru vienmēr tiek izsaukta policija, lai noskaidrotu lietas apstākļus, piemēram, kur un kā cilvēks pie šīs naudas ticis. Diemžēl viltoto naudaszīmi cilvēks var norakstīt savos zaudējumos, jo ar viltotu naudu norēķināties nevar”.

Savukārt „Maxima” Komunikācijas daļas vadītājs Jānis Beseris Kasjauns.lv skaidroja: „Gadījumos, kad veikalā tiek konstatēta viltota banknote, kasiera pienākums ir šo banknoti aizturēt un kopā ar apsardzes darbiniekiem vai vecāko kasieri izsaukt policiju, kuras rīcībā tiek nodota viltotā naudas zīme tālāku apstākļu noskaidrošanai. Arī pircējs tiek aicināts uzkavēties un sagaidīt policijas ierašanos, lai noskaidrotu banknotes izcelsmi un citus apstākļus. Pēc policijas ierašanās viltotā naudas zīme tiek nodota tās rīcībā un tālāk nosūtīta ekspertīžu veikšanai.”

Pēdējā laikā veikalos biežāk mēģina norēķināties ar viltotām eiro banknotēm un viltojumu topā ir 20 un 50 eiro banknotes.

Līdz ar viltotās banknotes nonākšanu policijas rīcībā tā uzsāk kriminālprocesu un skaidro, kā tā nonākusi līdz cilvēkam vai veikalam. Pircējs, kurš neapzināti veikalā iedevis viltotu naudaszīmi sodīts netiks, jo Krimināllikums paredz, ka sodīta tiek tikai tā persona, kas naudaszīmi izgatavojusi vai izplatījusi, apzinoties, ka tā ir viltota.

Krimināllikuma 192. pants paredz, ka par viltotu Latvijā apgrozībā esošu viltotu naudaszīmju izgatavošanu, apzinātu iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.