Neērtais atskurbtuvju jautājums. Kam jāmaksā par dzērāja atžirgšanu?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina pašvaldībām no valsts budžeta līdzekļiem kompensēt izdevumus, kas radušies par personu izvietošanu atskurbtuvēs.
Ministrija ierosina, ka, sākot ar nākamo gadu, tās uzdevums būs katru gadu līdz 1.februārim apkopot iesniegumus no pašvaldībām par izdevumiem, kas tām radušies par iereibušu personu izmitināšanu atskurbtuvēs, un sagatavot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta.
Kompensācija plānota 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē ievietoto personu, un to piešķirtu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Ja gada laikā atskurbtuvju pakalpojumus visā Latvijā izmanto vidēji 12 000 personu, tas valstij varētu izmaksāt aptuveni 180 000 eiro gadā, liecina VARAM veiktie aprēķini. Vidēji uz vienu personu pašvaldība patlaban tērē 35 eiro, no kuriem valsts turpmāk segtu nedaudz mazāk kā pusi, ar nosacījumu, ka pašvaldības personām atskurbšanas iespējas nodrošina diennakts režīmā.
Līdzekļi būtu piešķirami tām pašvaldībām, kuras jau ir izrādījušas savu iniciatīvu un nodrošinājušas no saviem budžeta līdzekļiem atskurbšanas telpu iekārtošanu un pakalpojumu sniegšanu personām, kuras atrodas reibuma stāvoklī. Tas varētu stimulēt arī citas lielākās pašvaldības iekārtot atskurbšanas telpas, uzskata ministrija.
Jautājums par atskurbtuvju uzturēšanu jau vairākus gadus nav atrisināts, jo jau vairākus gadus ir strīds starp ministrijām par to, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu. Pērn VARAM prezentēja ziņojumu, kurā rosināja atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai "Latvijas Sarkanais Krusts" un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai. Tomēr šo priekšlikumu neakceptēja Labklājības ministrija. Arī Veselības ministrija pauda nostāju, ka šis ir pašvaldību, ne valsts jautājums.
LETA, Foto: Edijs Pālens/Ivars Soikāns/LETA
