No mēra kritušās mežacūkas pūst Latvijas mežos - maitu līķus nesavāc
Tiek uzskatīts, ka Latvijas mežos pūst simtiem no Āfrikas cūku mēra mirušu mežacūku. Dzīvnieku līķi ir bīstams slimību perēklis, kas var apdraudēt mājas cūku fermas.
Novadu ziņas

No mēra kritušās mežacūkas pūst Latvijas mežos - maitu līķus nesavāc

Jauns.lv

Eksperti lēš, ka Latvijas mežos ir simtiem no Āfrikas cūku mēra kritušu mežacūku līķu. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) šogad reģistrētas jau 177 kritušas mežacūkas, bet speciālisti uzskata, ka no mežiem tiek izvākti tikai desmit procentu visu bojāgājušo dzīvnieku.

No mēra kritušās mežacūkas pūst Latvijas mežos - m...

Cūku mēris Latvijas mežos īpaši liek par sevi manīt divas reizes gadā, kad mednieki uziet vairāk kritušas mežacūkas. Arī šobrīd ir aktīvs slimības uzliesmojuma periods gan dabā, gan mājas cūkām. Patlaban par mežacūku līķu savākšanu no meža atbild pašvaldības, kas slēdz līgumus ar medniekiem vai kādiem pakalpojuma veicējiem. Taču kopumā Latvijā šos mēra perēkļus fiziski izvākt no meža izdodas salīdzinoši maz, vēsta Latvijas Radio.

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzīst, ka meži ir pilni ar slimības perēkļiem – kritušajām mežacūkām, raksta lsm.lv.

„Nevar jau nevienu mednieku dzīt uz mežu, lai viņi ķemmētu mežu piespiedu kārtā, tas ir gribas jautājums. Taču otra iespēja mazināt slimības izplatību ir pašas mežacūku populācijas mazināšana. Tā ir intensīvāka medīšana un arī mežacūku piebarošanas pārtraukšana, jo, ja šie mežacūku bari ir ar lielu attālumu viens no otra, tad ir lielāka iespēja, ka veselās nesadursies ar slimajām un kritušajām,” saka Ulmanis.

Par cūku līķu izvākšanu no meža, ja par to atrašanās vietu ir ziņots, šobrīd atbild pašvaldības. Savukārt PVD mežacūku līķu izvešanu kompensē. Kritušās mežacūkas visvairāk atrod mednieki, kas šobrīd dodas dzinējmedībās. Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis vērtē, ka esošā mežacūku savākšanas sistēma ir vispareizākā. Savukārt, runājot par to, kā atrasto kritušo cūku skaitu palielināt, mednieka ieskatā tas ir sarežģīti un problēmu ar mēra izplatību neatrisinās, jo slimie dzīvnieki ir mobili, turklāt šķērso robežu arī no kaimiņvalstīm.

Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe papildināja, ka vietvarām pretenziju pret esošo atbildību par mežacūku līķu savākšanu neesot, taču kopš 2015. gada nav bijušas arī diskusijas par to, kā to padarīt efektīvāku:

„Ja būtu jauni, labāki priekšlikumi, pašvaldības šos pienākumus varētu arī atdot kādam citam. Protams, ka to līķu savākšanu neveic tikai mednieki, to dara arī pašvaldības, meklē cilvēkus, kas veic šo pakalpojumu, slēdz ar viņiem īstermiņa līgumu par konkrēto darbu, un par to viņi arī saņem to atlīdzību. Ir arī vietas, kur šos cilvēkus, kas to būtu gatavi darīt, nevar atrast”.

Jāatgādina, Āfrikas cūku mēris šogad jau skāris divas vērienīgas mājas cūku fermas Krimuldas novadā un Salaspils novadā, kur lopkopjiem nācās likvidēt tūkstošiem cūku lielus ganāmpulkus.

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA