"Vēzis nav nāves spriedums!" smagi slimais Viesturs spēj uzmundrināt pārējos

Kasjauns.lv 20. novembrī stāstīja par Viesturu Bundžu, kuram ir vēzis smagā formā, viņš nevar parunāt, bet viņam ir stipra griba pārvarēt visas grūtības un uzvarēt slimību. Bundža pēc darba Vācijā atgriezās Latvijā. Bet atgriešanās tēvzemē viņam nekādu lielo prieku nesagādāja – vīrietim bija jāsāk cīņa ar ļauno slimību. Darba devējs Vācijā par viņu nebija maksājis apdrošināšanu, un tāpēc viņš tagad spiests lūgt ziedojumus. Viņš aprēķinājis, ka viņam gada laikā 35 000 eiro, lai atlabtu. Šajā summā ietilpst gan dārgi medikamenti un speciālā pārtika, gan homeopātijas kurss un maksa par rehabilitāciju.

„Tā summa ir liela, apzinos, ka kādam tā var šķist vājprātīga. Tomēr tā ir maksimālā summa, kas man nepieciešama, lai es gada laikā varētu atgūt veselību, izveseļoties un neraizēties, nekrist panikā par līdzekļu trūkumu,” Kasjauns.lv stāstīja Bundža.

Pēc publikācijas Kasjauns.lv tika saziedoti apmēram 3000 eiro un ziedojumu vākšana turpinās.

„Kopā manas sievas Sandras kontā un manā veselības fondā nedēļas laikā savākti 3000 eiro. Par to mana visdziļākā pateicība ziedotājiem. Ziedotāji man ir devuši cerību, ka labas lietas joprojām ir iespējamas un apņēmību izveseļoties. Visi ziedotāji ir lieliski un sniedz man neparasti daudz pozitīvu emociju, neatkarīgi no ziedojumu summas, vai tie ir trīs vai 300 eiro. Turu par viņiem visiem īkšķus un novēlu, lai visi ziedotāju dzīves mērķi piepildās.

Tas, ka es esmu noteicis mērķi 35 000 eiro, jau neko nenozīmē. Cik izdosies savākt, tik arī būs un man būs jāpiemērojas savāktajai summai. Pret to man nav un nevar būt nekādu pretenziju. Man jābūt pateicīgam, ka cilvēki ir atsaukušies un ziedojuši. Vēlreiz mana pateicība ziedotājiem, Jūs visi esat lieliski,” Kasjauns.lv raksta ar vēzi slimais vīrietis.

Viesturam jau bijusi priekšpēdējā ķīmijterapijas reize un tagad viņam vajadzīgs liels spēks, lai atlabtu. Tam nepieciešami lieli līdzekļi un par savu cīņu ar ļauno slimību viņš ikdienu stāsta savā blogā.

Par savu pašreizējo stāvokli Viesturs Kasjauns.lv raksta: „Pirmdien daktere nomainīja pretapdeguma krēmu kaklam pret citu efektīvāku. Ceru, ka apdegums, tagad dzīs ātrāk, ar starošanu vēl tagad jāpārkāpj sunim aste. Pēdēja starošana būs nākamo pirmdien.

Starošanas un ķīmijas laikā esmu zaudējis četrus kilogramus, droši vien vēl kādu kg zaudēšu. Vakar svars bija 66 kg. Tomēr tas ir OK, varēja būt krietni sliktāk, varēju zaudēt 10 – 15 kg svara. Rīt esmu noskaņojies kaut ko sākt intensīvāk darīt, lai svara kritumu apturētu. Mēģināšu vairāk dabūt iekšā sablenderētu vistas fileju, dzeršu vairāk saldo krējumu un padomāšu, ko vēl varu darīt lietas labā. Pēdējās dienas ir nokritis nedaudz par daudz. Iespējams uz nedēļas beigām vajadzēs uzlikt un izpilināt pāris pudeles ar konkrētiem šķīdumiem pa tiešo vēnā, tāpat jaunajā nedēļā.

Ir vienas homeopātijas zāles, tā saucamais āmulis, kuru Sandra špricē jau mēnesi. Tās ir pretvēža zāles, kurām ir labi, pierādīti klīniskie pētījumi. Tur nepieciešams, lai rokā, kur tiek špricēts, parādās apsārtums un sāpes. Tad tas nozīmē, ka zāles sāk iedarboties, vakar man šī reakcija beidzot parādījās. Tas mani tiešām iepriecina.

Viss pārējais pa vecam. Sāpes no starošanas ir, pirmdien bija konkrēts sprādziens, domāju līdz starošanai neaizrāpošu. No rīta biju saliecies desmit līkumos, bet sadzēros zāles un pārgāja, tagad jau ir labāk. Miegs arī pa vecam, kamēr kakls nesadzīs, tikmēr vairāk par divām stundām no vietas gulēt nesanāk, bet man ir tā privilēģija, ka varu gulēt pa dienu un dažreiz arī no rīta. Turamies, cīnāmies un uzvarēsim to zarazu! Lai visiem jauka šī diena!”

„Tā cīņa ir nežēlīga”

Viesturs ne tikai detalizēti apraksta savu ārstniecības procesu, bet arī iedrošina pārējos, kurus piemeklējusi smaga slimība:

„Kopš uzzināju par savu diagnozi, esmu daudz laika veltījis, lai izlasītu iespējami daudz par šo slimību, par to, kā ar to cīnīties, kā to uzvarēt. Īpašu vērību piegriežu izdzīvotāju stāstiem, to cilvēku stāstiem, kuriem ir bijušas smagas vēža formas, kas traucējušas normālai dzīvei. Lasu cilvēku stāstus, kuri bijuši 3. un 4. stadijā, bet uzvarējuši slimību, cik daudz gribasspēka tas prasījis, kādas formas un metodes cīņai izdzīvotāji lietojuši.

Uzzinot par vēzi, cilvēku reakcija ir ļoti dažāda, bet ir trīs pamatveidi: 1) pacienti krīt izmisumā un gatavojas nāvei; 2) pacienti nespēj pieņemt domu, ka viņiem ir vēzis, un ilgstoši to apstrīd; 3) cilvēki uztver to ļoti viegli un domā, ka tās ir iesnas, ka nekas ļauns ar viņiem notikt nevar (pēdējai grupai visbiežāk ir letāls iznākums).

Tā kā es nevaru teikt, ka piederētu kādai no šīm trīs grupām pilnībā, tad cenšos maksimāli turēties pie zemes un slāpēt savu optimismu. Jo es ļoti labi saprotu, kāpēc tas iznākums pie pārlieku optimisma ir letāls. Tas ir kā svinēšana pēc pirmās uzvarētās basketbola spēles, ja tev turnīrā vēl desmit spēles priekšā un katru nākamo dienu pa vienai. Tā ir cīņa. Lai cīnītos, ir jābūt cīņas sparam un ticībai uzvarai, bet obligāti ir jānovērtē savs pretinieks un tas, cik cīņa būs smaga. Tāpēc neklaigāju par to, ka no vēža nemirst un, ka iet baigi super. Nē, mirst, un mirst 50%, bet es esmu apņēmības pilns būt izdzīvotājos un super nebūt neiet, iet smagi, bet es nepadošos.

Ir jādomā pozitīvi un jādara viss iespējamais, lai emocijas būtu pozitīvas. Tam es 100% piekrītu Ja jums vēl ir pieejama nauda, tad izvērtējiet, kurā brīdī, kas nepieciešams. Vai kādas īpašas zāles, vai pozitīvas emocijas? Emocijas iespējams iegūt arī apmeklējot kādu koncertu, pasākumu, sarīkojot ballīti vai dodoties ceļojumā. Zinu vēža slimniekus, kuri par pēdējo naudu nevis pirkuši zāles, bet gan realizējuši kādus savus visu mūžu sapņotus ceļojumus un izdzīvojuši.

Tā cīņa ir nežēlīga un pozitīvās emocijas nebūt nav iespējams iegūt tik vienkārši. Ir pozitīvi jādomā arī par pasauli, par līdzcilvēkiem un par visu to, kas mums apkārt. Pozitīvisms nepieciešams arī no apkārtējiem un tuviniekiem. Bieži vien tie nebūt nav vārdi: „Būs viss labi”. Vai arī, ka kāds tuvinieks tev mēģina iestāstīt, ka tu pārlieku par kaut ko uztraucies un, ka tik traki nav.

Biežāk pozitīvismu var iegūt, kopā paklusējot un, ja tev kāds pasaka: „ Jā, ir traki, bet galā tiksim!”. Jā, tiksim galā ar visu, lai ko mums dzīve piespēlētu! Kluss, saprotošs smaids var dot vairāk, nekā pusstundas lekcija par tēmu - esi taču noskaņots pozitīvi!”

„Paldies arī tiem, kuri man veltījuši sliktus vārdus”

Viesturs, neskatoties uz grūto situāciju, spēj veltīt labus vārdus arī cilvēkiem, kuri viņam interneta komentāros veltījuši skarbus un nekorektus pārmetumus. Tā viņš sevi noskaņo pozitīvi:

„Pateicība visiem, kuri mani atbalsta, gan arī tiem, kuri mani kritizē, arī interneta komentāros Kasjauns.lv. Paldies Jums visiem! Vēlos uzrakstīt, ka latvieši un Latvijas iedzīvotāji ir paši jaukākie no visiem planētas iedzīvotājiem un tādi vienmēr ir bijuši, kopš es sevi atceros.

Paldies visiem, kuri esat domājuši par mani, tērējuši tam laiku un man arī ko veltījuši. Vienalga labu vai sliktu. Es jums visiem pateicos no sirds. Kāpēc pasakos arī tiem, kuri mani kritizē? Tāpēc, ka kristīgā ticība mums māca pazemību un pazemības manā dzīvē ir bijis par maz. Pazemība mani māca pieņemt kritiku un māca kļūt labākam. Es visu laiku cīnos ar sevi, cenšos nežēloties, cenšos nerunāt par naudu, brīžiem nesanāk, bet tas nenozīmē, ka es necīnos.

Pirms 18. novembra svētkiem, man bija vēlme uzrakstīt ko ļoti, ļoti skaistu par Latviju, bet nepietika tam spēka. Vēlējos uzrakstīt par to, cik man Vācijā pietrūka Latvijas jūras un priežu silu, cik grūti bija bez krāsnī ceptiem Līgo pīrāgiem, cik smagi bija braukt pa Vācijas laukiem un domāt par Latvijā pamestajiem, un cik grūti ir bez bezgala jaukās latviešu valodas ikdienā.

Paldies visiem maniem atbalstītājiem. Jūs esat tik bezgala jauki un brīnišķīgi! Jūs esat man jau tik daudz devuši, īpaši morāli. Tik daudziem cilvēkiem Latvijā ir sava sāpe, tik daudziem nodarīts pāri, īpaši pēdējos gadus. Tagad saņemot fondā vēstules arī par daudzu sāpju ceļiem, mati ceļas stāvus. Tiesu izpildītāji, izpostītas ģimenes, pamesti bērni un zaudēti sapņi un kā vārdā un kāpēc? Lai mums visiem spēks un izturība pārdzīvot šo laiku, atrast spēku palīdzēt vienam otram, un visiem kopā uzcelt Latviju par tiešām jauku vietu, kur dzīvot mūsu bērniem un bērnu bērniem”.

***

Viesturs Bundža joprojām lūdz ziedot, lai viņš varētu veselību. To var izdarīt internetā viņa veselības fondā: http://www.gofundme.com/g4zn3s , vai arī pārskaitot naudu viņa sievas Sandras Svaras bankas kontā:

LV28PARX0000524174006

Sandra Svara, AS Citadeles banka, PARXLV22