Prezidents: mums ir jābūt proaktīviem un jāatbalsta sadarbība ar austrumu valstīm

"Mums ir jābūt proaktīviem, nevis noslēgtiem; mums ir jāatbalsta sadarbība ar tām austrumu valstīm, kuras vēlas sadarboties ar ES un vienlaikus vēlas būt patiesi neatkarīgas," viņš sacīja.

Bērziņš piebilda, ka vienlaikus Latvija ir ļoti daudz izdarījusi, lai stiprinātu starpvalstu attiecības ar Centrālāzijas valstīm, kā arī ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju un Kazahstānu, uzsverot, ka Latvijai ir būtiska šo valstu neatkarība un vēlme būt neatkarīgām, kas tās padara stipras.

Tikšanās laikā kā galvenais pārrunāts reģiona drošības jautājums ne tikai no militārās drošības, bet arī enerģētiskās, digitālās informācijas un sabiedrības iekšējās drošības aspektiem. Reģiona drošība pārrunāta gada notikumu iespaidā - Krievijas agresīvās politikas pret Ukrainu dēļ, kas dramatiski mainījusi drošības situāciju ne tikai Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Pārrunāti arī jautājumi, kas saistās ar Baltijas valstu transporta koridora izveidošanu, konkrēti minot "Rail Baltica" projektu, kura virzība paredzama jau piektdien, kad tiksies Baltijas valstu premjeri.

Tāpat liela nozīme sarunās pievērsta Austrumu partnerības jautājumam, kas būs viens no būtiskākajiem arī Latvijas prezidentūras ES Padomē. Prezidenti bija vienisprātis, ka Austrumu partnerība ir ļoti būtisks instruments un tas ir nozīmīgs ne tikai Baltijai, bet visai ES, īpaši vēršot uzmanību uz Moldovas, Gruzijas un Ukrainas attiecību stiprināšanu gan ar ES, gan NATO.

Bērziņš uzsvēra - situācija kopš pagājušā gada 30.oktobrī notikušās Baltijas valstu prezidentu tikšanās ir dramatiski mainījusies, jo pasaule ir bijusi lieciniece Krimas aneksijai un Krievijas agresīvajiem centieniem Austrumukrainā, kā arī situācijas destabilizācijai Vidējos Austrumos. Prezidents pieminēja arī nesen notikušo NATO samitu Velsā, akcentējot, ka alianses lēmumi stiprināt kolektīvo drošību, īpaši austrumu robežas tuvumā, ir ļoti svarīgi ne tikai lai tos izpildītu, bet arī lai pasaulei dotu skaidru signālu par alianses solidaritāti un vienotību.

Prezidents piebilda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu visās jomās, īpaši ņemot vērā ukraiņu lielo minoritāti Latvijā, kas jo vairāk nostiprina saiknes ar šo valsti, tomēr tikai pašu ukraiņu rokās ir lēmums par valsts tālāko attīstību un reformu ceļu. Vienlaikus Bērziņš atsauca atmiņā nesen notikušo oficiālo vizīti Gruzijā, uzsverot, ka ES un NATO nedrīkst mazināt interesi par Gruzijas turpmāko attīstību rietumu virzienā, ko šī valsts jau ir apliecinājusi un ko pierādīja arī viņa vizīte.

Viņš norādīja, ka par Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem tiks diskutēts nākamā gada jūnijā Eiropas Padomē, kas laikā sakritīs ar prezidentūras laiku. "Šajā laikā mēs viens otram vēlēsim laimīgu Jauno gadu, Latvijā mēs vēlēsim arī laimīgu prezidentūru," piebilda prezidents.

Tāpat viņš uzsvēra Latvijas prezidentūras galvenos virzienus: izaugsmes nodrošināšanu, darbavietu skaiata palielināšanu, bezdarba samazināšanu, kā arī Eiropas konkurētspējas pozīciju stiprināšanu globālajā ekonomikā.

Prezidents norādīja, ka ļoti nozīmīgi gan Latvijas prezidentūras, gan otrdien notikušās tikšanās dēļ ir jautājumi, kas skar gāzes un elektrības starpsavienojumu stiprināšanu starp Baltijas valstīm un Poliju; kā arī liela ātruma transporta infrastruktūras veidošanu starp Baltijas valstīm un pārrobežu IT un digitālo pakalpojumu paplašināšanu.

Jau ziņots, ka Bērziņš otrdien atrodas darba vizītē Igaunijā, kur tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski.