Realitāte atskurbtuvēs: žūpas notriec veselības naudu

Viena šāda pacienta aprūpe izmaksā vismaz 25 eiro. Ja slimnīca nebūtu pārvērsta par atskurbtuvi, veselības aprūpes budžets ietaupītu vairākus simtus tūkstošus eiro un daudziem īstajiem sirdzējiem nebūtu jānīkst garās rindās. Latvijas mērogā runa var būt par „nodzertiem” miljoniem.

Nesen Austrumu slimnīcā ievestais žūpa rekordists parādā klīnikai palicis 1500 eiro, bet patiesībā no veselības budžeta ir iztērējis daudz lielāku summu.

Slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova skaidro: “Cilvēkiem, kuri Austrumu slimnīcā nonāk tikai ar alkohola intoksikāciju, jāmaksā minimālā pacientu iemaksa – 4,72 eiro. Ja ir aizdomas, ka cilvēks sasitis galvu, viņam būtu jāsamaksā pacienta iemaksa par datortomogrāfiju – 14,23 eiro. Ja tiek veikts vēl kāds laboratorijas izmeklējums, vēl ap sešiem eiro Tās ir izmaksas vienkāršākās situācijās.”

Tas nozīmē, ka minimālās izmaksas “vienkāršākajos gadījumos” ir 25 eiro. Gada laikā tikai Austrumu slimnīcai tie, pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, ir vismaz 150 000 eiro.

Dzērājam pirmā roka, pārējie gaida

Mediķi „Kas Jauns Avīzei” teic, ka alkoholiķiem un bezpajumtniekiem dod arī nomierinošus medikamentus un veic vēl citus izmeklējumus. Piemēram, kādam alkoholiķim dienas laikā datortomogrāfija veikta pat četras reizes, kamēr „ierindas” pacientam uz valsts apmaksāto izmeklējumu ar ārsta nosūtījumu jāgaida trīs mēneši un ilgāk.

Tāpat jāpierēķina tas, ka slimnīcai speciāli jāalgo arī spēcīgi sanitāri un sargi, kuru uzdevums ir savaldīt trakojošos dzērājus. Pēc viņu „viesošanās” palātās bieži jāveic ģenerāltīrīšana un pat kosmētiskais remonts, alkoholiķi ne tikai piegāna slimnīcas telpas, bet arī sabojā aprīkojumu. Pie izmaksām noteikti jāpierēķina arī personiskās higiēnas līdzekļi ārstiem un medicīnas māsām, jo viņām pēc klaidoņu aprūpes jāatbrīvojas no blusu armijas.

Austrumu slimnīcas vadītājs Aleksejs Višņakovs nav sajūsmināts, ka slimnīcai jāuzņemas atskurbtuves loma: “Tie ir vidēji 10–15 cilvēki katru diennakti un ap 500 cilvēkiem mēnesī, kam patiesībā būtu nepieciešami atskurbtuves pakalpojumi. Šis kontingents tērē gan slimnīcas finanšu, gan cilvēkresursus, jo medicīnas personāls ir spiests tiem veltīt savu laiku, kamēr rindā gaida patiešām slimi cilvēki.”

Austrumu slimnīcas medicīnas māsai Dainai ir praktiska pieredze ar alkoholiķu aprūpi, un viņa dalās pārdomās.

“Viņi kaujas, lamājas, pieprasa ēst, meklē savas utainās mantas, rauj ārā sistēmas... Šausmīgi! No regulārajiem „apmeklētājiem” jeb bomžiem visu laiku mums ir blusas, tās jau kļuvušas par ikdienu. Ir arī inteliģentie dzērāji, kas noturas kādu mēnesi un tad noraujas. Vispār jau viņi nevar dzert, viņiem ir infarkts, diabēts un citas kaites, bet pārdzeras līdz nemaņai un tad melo uz nebēdu. Saka, ka iepriekšējā vakarā iedzēruši tikai simts gramu. Tad atskrien radinieki un bļauj, ka vainīgs ir medicīniskais personāls, kas nespēj glābt viņu dzērāju,” stāsta Daina.

Uzņemšanas un toksikoloģijas nodaļās strādā sanitāri – vīrieši, ir arī apsardze, bet, kamēr tā atskrien līdz delīrija pārņemtajam pacientam, paiet kāds laiks. “Problemātiski, pie tā dzērāja jau kādam jāsēž klāt. Ja viņš rauj ārā katetru, viņš būtu jāpiesien pie gultas, bet to nedrīkst – cilvēktiesību pārkāpums!” saka māsiņa.

Arī citi pacienti viņu dēļ cieš un netiek pie ārsta. Toksikoloģijas nodaļā uzņem ne tikai cilvēkus, kas saindējušies ar alkoholu, bet arī citus, kam vajadzīga palīdzība. Ir slimnieki, kas paši spēj atbraukt līdz slimnīcai, un tad viņi gaida uzņemšanas nodaļā – brīžiem ļoti ilgi, jo vispirms rinda pienāk tam, kuru atvedusi neatliekamā palīdzību un ienesusi uz nestuvēm.

“Dzērāja aprūpe izmaksā milzīgi daudz, neesmu ne finansiste, ne rēķinvede, bet, redzot, ko un kā ar viņu dara, maz neliekas,” teic Daina. “Vispirms viņu atved uz uzņemšanas nodaļu un nomazgā. Tur vajadzīgi vismaz divi sanitāri, jo viņš taču kaujas un lamājas. Tad viņš guļ uzņemšanā, saņem sistēmu – vismaz divus litrus šķidruma. Tur viņš apvemjas un izčurājas. Alkoholiķim papildus dod nomierinošās zāles un ņem analīzes. Ja viņam kaut mazliet ir nobrāzta seja, taisa datortomogrāfiju.”

Un nelikties ne zinis nedrīkst – tas ir cilvēktiesību pārkāpums, un būs tiesas darbi. “Bija gadījums, kad vienam tādam dienas laikā četras reizes taisījām datortomogrāfiju. Kā izgāja no slimnīcas, tā nokrita, nobrāza seju, un viņam atkal vajadzēja veikt izmeklējumus. Tajā pašā laikā „normālam pacientam” mēs šo datortomogrāfiju varam vispār netaisīt,” atklāta ir mediķe.