Būvnieks atklāj, ka jaunajā likumā ir daudz nesaprotamu lietu
Likumdošanas neveiksmju jaunajā Būvniecības likumā ir diezgan daudz, tāpēc, iespējams, nepieciešama kāda speciāla komisija, kas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šīs kļūdas izķertu vai mainītu formulējumu, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītājas un būvfirmas SIA "YIT celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē.
"Daudz kas jaunajā likumā atkārtojas no iepriekšējā, bet daudzas jaunas lietas ir nākušas klāt un ir arī lietas, kuras vispār nav iespējams saprast, kas ar tām ir domāts," sacīja Božē.
Jautāts, kuras ir šīs pilnīgi nesaprotamās lietas, Božē norādīja, ka diezgan spilgts piemērs ir tas, ka jaunajā būvniecības regulējumā tiek prasīts būvuzrauga akcepts apakšuzņēmēja nomaiņai objektā.
"Ja šie apakšuzņēmēji nav pieminēti uzreiz, pamatlīgumā, tad vēlāk apakšuzņēmēja nomaiņa ir jāsaskaņo ar būvuzraugu. Kāds sakars būvuzraugam ar apakšuzņēmēja nomaiņu? Nekāda. Tas ir divu būvniecībā iesaistīto pušu komercdarījums," uzsvēra Božē.
Būvuzraugam ir jāuzrauga, vai objekts tiek būvēts atbilstoši projektam, atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, nekas vairāk. Būvuzraugam nebūtu jāiejaucas divu juridisko pušu komercdarbībā, sacīja būvuzņēmējs.
"Šajā gadījumā apakšuzņēmēju piesaisti izvēlas ģenerāluzņēmējs ar pasūtītāju, vai tad būvuzraugs tagad būs tas, kurš noteiks, kādus apakšuzņēmējus piesaista ģenerāluzņēmējs? Atvainojiet, bet šajā gadījumā, ja būvuzraugam ir kādi draugi, tad viņš uzstās, lai šie draugi arī tiktu pieņemti kā apakšuzņēmēji un citus viņš neakceptēs. Tas neizklausās normāli," skaidroja Božē.
Viņš pieļauj, ka doma jau bija laba, lai likumā būtu paredzēta kāda atbildīgā persona, kas pārbaudītu, cik kvalificēti ir šie apakšuzņēmēji. "Acīmredzot, ministrijas ierēdņu izpratnē šī persona bija būvuzraugs, kuram būtu jāpārbauda apakšuzņēmēju kvalifikācija un jāakceptē to piesaiste. Likumā tas parādās citādākā gaismā un tiek tulkots citādāk," sacīja Božē.
Viņš piebilda, ka šī norma var arī kavēt visu būvniecības procesu.
"Būvuzraugs vienmēr strādā pasūtītāja interesēs, jo tieši pasūtītājs ir tas, kas algo būvuzraugu. Ir gadījumi, kad pasūtītājs ir ieinteresēts stiept laiku, lai būvniecības process apstājas, lai apakšuzņēmēja saskaņošana būtu ļoti gara, darbi nenotiek, objekts netiek pabeigts laikā un tad ieslēdzas soda sankcijas pret ģenerāluzņēmēju. Ļoti vienkārša, eleganta shēma," skaidroja Božē.
Uzņēmējs piebilda, ka problēmas var rasties arī ar būvniecības ieceres apstrīdēšanas iespējas pārcelšanu uz pašu būvniecības procesa sākumu.
"Labi, ka tagad apstrīdēšana pārcelta uz ļoti agrīnu stadiju. Kā tas viss strādās, to tagad ir grūti pateikt. Ir diezgan lieli riski, ka, veicot tālāku projektēšanu un izpildot būvatļaujas nosacījumus, var kaut kas nedaudz pamainīties - inženierkomunikāciju pieslēgumu, pievedceļu dēļ, kādu citu iemeslu dēļ. Rezultātā gala produkts varētu nedaudz atšķirties no sākotnējās būvniecības ieceres. Jautājums sekojošs, vai tas būs pamats, pēc tam iedzīvotājiem vērsties atbildīgajās institūcijās un pateikt - nē, mēs tomēr šo objektu apstrīdam, jo tas nav tas, kas mums tika rādīts sākumā. Vai tā varētu notikt, to rādīs laiks, bet šāds risks tomēr pastāv," sacīja Božē.
Viņš norādīja, ka likums to neparedz, bet tomēr šādas iespējas juridiski pastāv. Juridiski var pateikt - "mēs redzējām, kas sākotnēji bija šajā metā, bet gala rezultāts atšķiras no sākotnējā".
