Narkomānu izlietotas šļirces kāpņu telpā - ikdiena Rīgas daudzdzīvokļu namos?
Dienas laikā, kad vairums cilvēku devušies savās darba dienas gaitās, daudzdzīvokļu namu pagalmos un kāpņu telpās mēdz ieklīst narkomāni. Lai gan teju visiem namiem Rīgā ir kodu atslēga, nav jābūt meistaram, lai kāpņu telpā tomēr iekļūtu. Apšaubāma paskata personas, izlietotas šļirces kāpņu telpā – tādu situāciju novērojusi Rīgas centra iemītniece Madara. Kas par to atbildīgs un kā cīnīties?
Lai gan narkomānijas problēma galvaspilsētā vienmēr bijusi izteiktāka, kā citviet, kamēr to neredzam ikdienā, par to nedomājam. Citādi gadījies Rīgas centrā dzīvojošajai Madarai (34), viņa savas iepriekšējās dzīves vietas kāpņu telpā izlietotas šļirces uzgājusi jau divreiz. Lai gan tās nekavējoties savāktas, rodas bažas, kas notiktu, ja pirms tās ieraudzījis pieaugušais, šļirci paceltu bērns?
„Agrāk dzīvoju pašā Rīgas centrā, protams, mūsu mājai bija arī kodu atslēga, bet tā sistemātiski sabojājās, jo to vienkārši tīši salauza kāds, kas mājā vēlējies iekļūt, bet nav zinājis kodu. Bez tā, ka diez gan regulāri, īpaši ziemā, nākot no darba kāpņu telpā bija ieklīdis kāds bezpajumtnieks, lai vienkārši sasildītos, divas reizes ieraudzīju, ka zemē pie pastkastītēm mētājas izlietota šļirce. Protams, nevienu narkomānu vaigā pieķērusi neesmu, bet kas gan cits varētu izmētāt šļirces citu cilvēku kāpņu telpā?,” noraizējusies ir Madara.
Viņa atzīst, ka vienreiz šļirces savākusi pati, protams, tām nepieskaroties ar rokām, otru reizi ziņojusi mājas pārvaldniekam, kurš solījies sakārtot kodu atslēgas jautājumu. „Es vienkārši nezinu, kā šādās situācijās jārīkojas. Saukt policiju vienas šļirces dēļ? Bet, kas notiktu, ja pirms manis to būtu ieraudzījis mazs bērns, kurš šļirci paceltu plikām rokām? Bail paliek, iedomājoties,” teic Madara.
Lai gan šobrīd viņa jau pārcēlusies uz citu dzīves vietu, arī tagad konkrētās mājas kāpņu telpā varot iekļūt ikviens, šķiet, atkal sabojājusies kodu atslēga. „Es vēl nesen nogāju garām bijušajai dzīves vietai, un jau atkal novēroju – nama durvis plaši atvērtas. Tas ir tikai laika jautājums, līdz tur notiks nelaime,” uztraucas Madara.
Līdzīgas situācijas novērojuši daudzi. Pirms trim gadiem Madaras pieminētais scenārijs jau realizējās Talsu novadā, kur uz kāpņu telpā nomestas šļirces netīšām uzkāpa un sadūrās četrus gadus vecs bērns.
Rīgā katrā daudzdzīvokļu namā dzīvo kāds narkomāns
Narkomāni tik tiešām tālu nav jāmeklē, lai gan ikdienā viņus neievērojam, tas nenozīmē, ka viņu nav, gluži pretēji, tu vari pat nenojaust, ka kaimiņos mitinās narkotiku mākts cilvēks.
Sazinoties ar HIV/AIDS atbalsta centra „DIA+LOGS” sociālo un HIV profilakses programmu vadītāju Agitu Sēju, noskaidrojam, ka narkomānijas izplatība tik tiešām lielākā ir tieši Rīgā, taču tas, cik daudz narkomānu galvaspilsētā uzturas, skaidri noteikt neesot iespējams. Taču Sēja atzīst, ka pēc „DIA+LOGS” centra domām, Rīgā katrā daudzdzīvokļu namā mitinās vismaz viens narkomāns. „Visvairāk narkomānu ir tieši Rīgā, tie varētu būt ap 10 līdz 12 tūkstoši, taču precīzu uzskaiti veikt nav iespējams, jo mūsu uzskaitē ir tikai tie narkomāni, kas atrodas veselības iestāžu uzskaitē, bet vēl ir daudz tādu, kuri nekur nav reģistrēti,” teic Sēja.
Ko darīt, ja atrod šļirci?
Sēja stāsta, ka par šļirču atrašanu savā kāpņu telpā noteikti vajadzētu ziņot DIA+LOGS, kas arī nodarbojas ne tikai ar jaunu šļirču izdali narkomāniem, bet arī izlietoto savākšanu un utilizēšanu. Taču iedzīvotājs šļirci var savākt arī pats, un nodot tuvākajā veselības aprūpes iestādē, vai utilizācijas punktā. Taču, pirms ķerties pie šļirces savākšanas, jāatceras, ka tas jādara ļoti uzmanīgi. „Ir ļoti jāuzmanās, ikdienā sev līdzi gumijas cimdus nenēsā neviens, tāpēc to var darīt arī ar polietilēna maisiņu, vai salveti. Vispareizākais šļirci būtu ievietot plastmasas pudelē, to aizskrūvēt, un nogādāt utilizēšanas punktā,” skaidro Sēja. Ļoti svarīgi ir šļirci neizmest parastos atkritumos, vai krūmos, tas paver iespējas ar to nejauši sadurties citiem cilvēkiem.
Nejauši uzduroties inficēties ar HIV – risks zems
Lai gan ar HIV inficēto cilvēku skaits aug no gada uz gadu, pēdējie dati rāda, ka inficēšanās biežāk notiek caur dzimumattiecībām, stāsta Sēja. Pēc slimību un profilakses centra rīcībā esošās informācijas, līdz 2014. gada 1. maijam ar HIV inficēti 5969 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ar AIDS sirgušo cilvēku skaits sasniedz teju 1400 tūkstošus. Pirmajā vietā pēc HIV un AIDS izplatības ir Rīga, tai seko Jūrmala un Ventspils.
Jautājot, vai paceļot šļirci kailām rokām, ir risks inficēties ar HIV, Sēja stāsta, ka šāds risks esot neliels, vien aptuveni 0,03%, bet pastāv iespēja inficēties ar C hepatītu.
Taču, ja šļirce pacelta, un tā iedūrusies kādā ķermeņa daļā, no brūces vajadzētu izspiest maksimāli daudz asiņu, skalot zem tekoša ūdens, dezinficēt un uzlikt plāksteri. Tālākais jau jāatstāj medicīnas iestāžu darbinieku ziņā. Šļirce 48 stundu laikā pēc saduršanā jānogādā Infekciju centrā, lai to būtu iespējams pārbaudīt. Arī pašam obligāti jānodod nepieciešamās analīzes.
Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press