Valdība atbalsta valsts budžeta projektu

Konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summu, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamā gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 208,6 miljoniem eiro un izdevumu kāpums par 283,3 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardi eiro, izdevumi plānoti 5,534 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu, ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā ir 0,4 miljoni eiro transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljons eiro kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi nākamgad prognozēti attiecīgi 2,31 miljards eiro un 2,147 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2014.gada plānu ir 72,7 miljoni eiro jeb 3,5%.

2015.gadā valsts budžetā jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem atbalstīts finansējums 180,053 miljonu eiro apmērā, no tā papildu finansējums jaunajām politikas iniciatīvām ir 161,447 miljonu eiro apmērā, citiem pasākumiem - 18,606 miljonu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās prognoze 2015.gadam 25,366 miljardu eiro apmērā.

Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 1% no iekšzemes kopprodukta.

Maksimālais valsts parāds 2015.gada beigās pēc nomināla noteikts 8,65 miljardi eiro.

Likumprojektā noteikts, ka finanšu ministrs 2015.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 37,752 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 177,819 miljonu eiro apmērā.

Maksimāli pieļaujamais budžeta izdevumu apjoms aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2015.gadā noteikts 764 776 eiro. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2015.gadā, ir novērtētas 133,82 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektā atļauts finanšu ministram 2015.gadā dzēst valsts aizdevumus 5,727 miljonu eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem.

Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 56,915 miljonu eiro apmērā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti 1,922 miljoni eiro studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai.

Likumprojektā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem - 80% apmērā un valsts budžetam - 20%. IIN likme ir 23%, maksātāja mēneša neapliekamais minimums - 75 eiro un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu ir 165 eiro mēnesī. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,133 miljardi eiro.

Nākamā gada valsts budžeta projektā noteikts, ka pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervētais finansējums 2015.gada četriem mēnešiem ir trīs miljoni eiro, paredzot, ka finansējums tiek pārdalīts pēc modeļa aprobācijas procesa beigām un pēc nepieciešamo normatīvu pieņemšanas Ministru kabinetā.

Saskaņā ar likumprojektu valsts budžeta 2015.gada ieņēmumi ir 7 252 880 995 eiro, bet izdevumi - 7 470 841 975 eiro.

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā no IKP, informē Finanšu ministrija (FM).

"Nākamā gada budžeta veidošana šogad notika saspringti īsā laikā, tomēr, pateicoties visām iesaistītajām pusēm, esam panākuši labu rezultātu, paredzot iespēju robežās apmierināt visu nozaru vajadzības, bet tajā pašā laikā nodrošinot, ka budžeta deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. 2015.gada valsts budžeta likumprojektu MK ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Varu apgalvot, ka valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir paveikuši vērienīgu darbu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu, norāda FM. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. FM atzīmē, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas mazina nodokļus, tādējādi sekmējot Latvijas uzņēmējdarbības konkurenci Baltijas un visas Eiropas Savienības reģionā.

Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un Zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēts papildu finansējums 21,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērsusi sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredzējusi papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai, uzsver FM. Veselības ministrijas finansējuma apjomu valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī samazinātu pacientu iemaksas un līdzmaksājumus un palielinātu medicīnas darbinieku zemākās algas.

Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēt papildu trīs miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Papildu līdzekļi paredzēti zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, pedagogu algu palielināšanai un sporta nozares finansēšanai.

Valdība radusi iespējas palielināt finansējumu valsts pamatfunkciju īstenošanai arī Satiksmes ministrijai, 2015.gadā papildus piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.

Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.

Savukārt, izstrādājot priekšlikumus 2015.gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014.gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015.gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.

Kas attiecas uz ekonomikas izaugsmes prognozēm, jāņem vērā arī lielā nenoteiktība ārējā ekonomiskajā vidē, tādēļ makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti, norāda FM. Arī turpmāk Latvijas ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē, un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtiskākais risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildu sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Ja naftas cenas turpinās samazināties un turpinās kristies Krievijas rubļa vērtība, tas ietekmēs makroekonomisko prognožu izpildi.

Kas attiecas uz fiskālo politiku, šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus, uzsver FM.

10.decembrī 2015.gada budžeta projektu ar pavadošo 18 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017.gadam paredzēts iesniegt Saeimā.

LETA / Foto:  Edijs Pālens, LETA