Pētījums: lielākā daļa vidzemnieku apmierināti ar kultūras dzīvi savā novadā
Pētījuma darba grupa pie Velēnas baznīcas.
Kultūra

Pētījums: lielākā daļa vidzemnieku apmierināti ar kultūras dzīvi savā novadā

Jauns.lv

Lielākā daļa vidzemnieku ir apmierināti ar kultūras dzīvi savā dzīves vietā un tur notiekošo pasākumu kvalitāti, liecina pētījums par kultūras patēriņu Vidzemē.

Pētījums: lielākā daļa vidzemnieku apmierināti ar ...

Pētījumu "Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs" no janvāra līdz novembrim veica Vidzemes kultūras un mākslas biedrība "Haritas" sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA). Pētījums veikts, lai noskaidrotu, kāds ir kultūras piedāvājums Vidzemes reģionā un kāda ir iedzīvotāju loma un līdzdalība kultūras norisēs.

Vērtējot kultūras iestāžu darbu dzīves vietā, lielākā daļa respondentu visvairāk ir apmierināta ar bibliotēkas (60%) un kultūras centra (40%) darbu. Taču kultūras piedāvājumā pietrūkst koncertu un teātra izrāžu, ko vidzemnieki labprāt apmeklētu. Bibliotēka ir arī visbiežāk apmeklētā kultūras iestāde – to reizi mēnesī vai biežāk apmeklējuši 25% respondentu. Lielākā daļa respondentu kultūras pasākumus apmeklē vienu līdz trīs reizes gadā.

Visbiežākie iemesli, kāpēc Vidzemes iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus, ir brīvā laika trūkums (46%) un kompānijas trūkums/negribas vienam iet (31%). Mazākās apdzīvotās vietās Vidzemē nozīmīgāks kavējošais faktors ir tas, ka pasākumi notiek pārāk tālu vai uz tiem ir grūti nokļūt (28%). Valmierieši, salīdzinot ar citiem iedzīvotājiem, par galveno kavējošo iemeslu norādījuši naudas trūkumu kultūras pasākumiem (42%).

Vidzemes kultūras un mākslas biedrības valdes priekšsēdētāja Solveiga Boicova uzskata, ka šis pētījums kultūras darbiniekiem, pašvaldībām un NVO radīs priekšstatu, kādos virzienos strādāt turpmāk, lai veicinātu kultūras pieejamību Vidzemes reģionā, kā arī tas ļaus turpmāk attīstīt līdzīgus pētījumus citos reģionos.

Darba grupas vadītāja LKA asociētā profesore Anda Laķe, raksturojot pētījuma galvenos mērķus, uzsvēra, ka ir svarīgi izprast, izskaidrot, palīdzēt atrast cilvēkiem ceļu pie kultūras un kultūrai - pie cilvēkiem, kā arī samazināt viedokļa "kultūra uz mani neattiecas" statistisko biežumu.

Pētījums īstenots Vidzemes kultūras un mākslas biedrības "Haritas" projekta "Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai" ietvaros. Projekta īstenošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts.

BNS/Publicitātes foto