Goda valmieriete - mākslas doktore no Vācijas
Šogad Goda valmierieša titulu ieguva Valmieras sadraudzības pilsētas – Vācijas Gīterslo apriņķa kultūras sakaru koordinatore, mākslas kuratore, Dr. Silvana Kreijere. Gadu mijas noskaņās Kreijere dalās pārdomās gan par Latvijas un Vācijas sadarbības aspektiem, gan ticību latviešu spēkam.
Valsts svētkos - 18.novembrī apbalvojumu „Goda valmierietis 2014” saņēma Gīterslo apriņķa kultūras sakaru koordinatore, mākslas kuratore Dr. Silvana Kreijere par ilggadēju ieguldījumu starptautiskās sadarbības veicināšanā starp Valmieru un Gīterslo apriņķi Vācijā, sekmējot daudzveidīgu mākslas un kultūras projektu norisi, nodrošinot pieredzes apmaiņu starp Latvijas un Vācijas māksliniekiem, iespēju iepazīties ar mākslinieku daiļradi, kā arī par ieguldījumu, stiprinot sieviešu nevalstisko organizāciju sadraudzības veidošanos.
Entuziasms un aizrautība
Sadarbība starp Gīterslo apriņķi Vācijā un vēsturisko Valmieras rajonu pastāv kopš 1994. gada, savukārt Silvana Kreijere no 1996. gada ir partnerattiecību kultūras sakaru koordinatore. Pateicoties viņas darbam, šo 18 gadu laikā gan Valmierā, gan Gīterslo apriņķī eksponēts aptuveni 30 izstāžu, neskaitot koncertus, simpozijus un citus kultūras pasākumus.
„Partnerību sākām ļoti izdevīgā laikā, proti, kad Latvija atguva neatkarību. Tā rezultātā mums bija iespējams izvērst sadarbību sociālās palīdzības – inventārs skolām, slimnīcām, pansionātiem, policijai, ugunsdzēsējiem, apģērbs, pārtika – un kultūras jomā. Tajā laikā lielākoties vāciešus iepazīstinājām ar Latvijas kultūru, par ko viņi ļoti priecājās un augsti novērtēja. Organizējām izstādes, koncertus. Jāatzīst, ka 20 gadu laikā mūsu sadarbība ir attīstījusies ļoti plašā mērogā, izveidojot spēcīgu un efektīvu kontaktu, entuziastu un profesionāļu loku, kas darbojas visas sabiedrības interesēs,” saka Kreijere.
Viņa atzīst, ka par to, cik plaša, spēcīga un ilgstoša šī partnerība kļūs, iesākumā nemaz nav domāts. „Manī bija tik liels entuziasms un aizrautība, ka galvenais bija darboties. Gribēju, lai izdodas piepildīt visas ieceres, jo redzēju: visu varam panākt, ja vien cītīgi pie tā strādājam. Lai gan biju studējusi muzikoloģiju, tajā laikā uzsāku studijas kultūras menedžmenta jomā, lai vēl profesionālāk spētu nodarboties ar izstāžu un koncertu kūrēšanu”.
Prioritārās sadarbības jomas ir izglītība, kultūra, uzņēmējdarbība un sociālā palīdzība. Gīterslo apriņķis sniedzis lielu ieguldījumu vairāku projektu realizēšanā, piemēram, Vidzemes reģiona profesionālās izglītības attīstības kompetences centrā, Reģionālajā bērnu logopēdijas centrā un Vācu valodas centrā Valmieras Valsts ģimnāzijā. Gīterslo apriņķis materiāli un profesionāli palīdzējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādei, Vidzemes slimnīcai, kā arī Valmieras pansionātam, atbalstot tā rekonstrukciju. „Runājot par savstarpējo ieguvumu, uzturot sadarbību, gribētu uzsvērt, ka Vācijai sākumā tā bija vēlme palīdzēt partneriem. Tā kā Latvija vairs nav valsts, kurai būtu tikai jāpalīdz, mūsdienās būtisks ieguvums ir redzesloka paplašināšanās, jaunas kultūras iepazīšana un kontaktu veidošana,” atzīst Kreijere.
Nākamā gada projekti
Sadarbojoties ar Valmieras muzeju, no 29. jūnija līdz 9.jūlijam Valmierā norisināsies mākslinieku simpozijs. 2014.gadā šāda veida simpozijs pirmo reizi tika rīkots Gīterslo apriņķī, kurā piedalījās gan latviešu, gan vācu mākslinieki. Kā skaidro S. Kreijere, sadarbības partneriem vienmēr šķitis būtiski parādīt, ka partnerība ir „ceļš, kas iet abos virzienos”, līdz ar to pieņemts lēmums, ka simpozijam jānotiek arī Valmierā.
Savukārt augusta sākumā Gīterslo apriņķī norisināsies IX Vācu un latviešu forums. Tā programma vēl tiek rūpīgi plānota, taču viena no aktivitātēm būs vācu un latviešu mākslinieku izstāde.
„Ceram, ka 2015.gadā izdosies īstenot mūziķu pieredzes braucienu uz Gīterslo apriņķi. Līdzīgu, kā tas notika Valmierā oktobra sākumā, kad Gīterslo Mūzikas skolas skolotāju kvintets sniedza koncertu Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā un tikās ar Valmieras Mūzikas skolas kolektīvu,” stāsta Silvana Kreijere.
Lepnums par savu dzimto valsti un piederību tai
Kā apgalvo Kreijere, darbs, stiprinot sadraudzības saites starp Gīterslo un Valmieru, ir likumsakarīgs, jo viņa ir dzimusi latviete. Silvanas Kreijeres māte ir rīdziniece, bet tēvs – cēsnieks. Kopā ar tēvu viņa 1991.gadā pirmo reizi atgriezās dzimtenē: „Tajā mirklī mani pārsteidza Latvijas dabas krāšņums un daudzveidība, protams, arī kultūras bagātība, kas bija sākusi atplaukt pēc ilgā apspiestības perioda. Es sapratu, ka gribu šeit atgriezties vēl un vēl, ka varu daudz ko paveikt. Domāju, tobrīd manī pamodās latvietība, piederība valstij”.
To arī ik dienas Kreijere cenšos nodot abiem dēliem, lai viņi sevi saista ar Latviju – tās tradīcijām, valodu un kultūru. Bērnībā abi ir apmeklējuši latviešu bērnu dārzu Minsteres latviešu centrā, kā arī dēli vienu gadu mācījušies Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā – no tā laika saglabājušās tuvas saites ar draugiem Latvijā.
Runājot par to, kas Silvanai Kreijerei visvairāk patīk Latvijā, viņa stāsta: „Varētu minēt ļoti daudz ko. Ja runājam par taustāmām lietām, tad priecājos, cik sakoptas ir Latvijas pilsētas. Lai gan, ejot pa Rīgu, saprotu, ka tā kļūst arvien līdzīgāka citām lielām pilsētām Eiropā. Taču tā tam jābūt, kļūstot par daļu no Eiropas. Daudz kas tiek pārņemts no citām dalībvalstīm, kas manā skatījumā ne vienmēr ir pozitīvi. Vērtējot mazākas pilsētas, piemēram, Valmieru, Eiropas tuvums ir pozitīva lieta. Savukārt tās attālums no galvaspilsētas ļauj saglabāt īpašības, kas ir tipiskas reģionu pilsētām, piemēram, tirdziņi, tīrība, dabas tuvums. Valmierā attīstība norit saudzīgi, te nav novērojams modernisms un komerciālisms, tā saglabā savu īpašo identitāti, auru... Piemēram, kad agrās rīta stundās dodos pa Valmieras ielām, ik uz stūra var redzēt iedzīvotājus, kuri uzkopj savu mājas apkārtni – savu pilsētu. Šis skats ir ārkārtīgi aizkustinošs. Vācijā tādas lietas neredzēt. Tā, manuprāt, ir mīlestība un cieņa pret savu pilsētu, savu tēvzemi, un tas arī man visvairāk patīk Latvijā”.
„Goda valmieriete 2014” Dr. Silvana Kreijere latviešus mudina būt pašapzinīgākiem un lepnākiem par to, kas paveikts ne tikai šodien, bet arī par to, kas izdarīts pagātnē. „Jums ir jālepojas ar latviešu kultūras bagātību, par daudzveidīgo tradīciju klāstu, par latviešu dziesmām un dejām. Latviešiem ir jāiztaisno sava mugura un ar paceltu galvu jāsaka: „Mēs esam labi! Mums viss izdodas!”. Savukārt, runājot par Valmieru, man būtu nozīmīgi, ja pilsēta turpinātu attīstīt to, kas šobrīd ir uzsākts. Lai neapstājas iesāktie darbi! Valmierai ir viss, ko vien var vēlēties, un tas ir jāsaglabā!”.