Nojauks slaveno Aizputes koka arhitektūras pērli – "Šekumu"
Vēsturiskais skats uz kādreizējo Aizputes koka arhitektūras pērlēm – „Šekumu”, kuru nu pašvaldība pieprasa nojaukt.
Novadu ziņas

Nojauks slaveno Aizputes koka arhitektūras pērli - "Šekumu"

Jauns.lv

Aizputes novada dome uzdevusi īpašniecei nojaukt kādreizējo Aizputes koka arhitektūras pērli - Kalvenes ielā 1 esošo ēku, kuru tauta iedēvējusi par „Šekumu”. Pēdējos gados divstāvu ēka no kultūrvēsturiskā pieminekļa pārvērtusies par dzīvībai bīstamu graustu.

Nojauks slaveno Aizputes koka arhitektūras pērli –...

Pašā pilsētas centrā, Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, esošā ēka, kura gan pagājušajā, gan aizpagājušā gadsimtā bija pilsētas rota, nu kļuvusi par atbaidošu graustu. „Rekonstrukciju gaidīt nav laika, ēka steidzami ir jānojauc,” laikrakstam „Kursas Laiks” teikusi novada Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne.

„Konstatējām, ka ēkas stāvoklis kļuvis bīstams, ne tikai nepievilcīgs. Turklāt tā stipri saliekusies uz Jelgavas ielas pusi,” stāsta Butāne un uzsver, ka celtne atrodas tranzīta ielā, ko ik dienas šķērso ļoti daudz automobiļu. Iepriekš ēkas saimnieki bieži mainījušies un bijis grūti konkrētu rīcību no kāda pieprasīt, bet kopš šā gada sākuma ēkai ir stabila īpašniece Gunita Semmere, kurai nu pašvaldība liek ēku nojaukt.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nams Jelgavas un Kalvenes ielas stūrī izticis bez remonta. Vēsturiskā celtne mainījusi īpašnieku un nereti nonākusi uzmanības lokā, jo brūkošo namu nav iespējams nepamanīt. Tas kļuvis par savdabīgu pilsētas kauna traipu

Iepriekš Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis gan teicis, ka pašvaldība nedrīkst pieprasīt ēkas nojaukšanu, jo tā pirmām kārtām atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un nams ir unikāla celtne.

Par ielu sazarojumā esošo ēku pirmās ziņas atrodamas 1846. gadā veidotajā pilsētas plānā. Ēkai ir vairāki dažādos periodos būvēti apjomi, kuri tikai 19. un 20. gadsimta mijā apvienoti vienā. Otrais stāvs un jumts izveidots 19. gadsimta otrajā ceturksnī. Reizē ar tā būvi, iespējams, celta otra ēka, kas 19. gadsimta otrajā pusē apvienota ar pirmo zem kopīga jumta. Mājas īpašniece savulaik bija Johanna Hercenberga un eķa sava izvietojuma dēļ ieguva nosaukumu „Šekumercenbergs”.