Darbu sāk jaunais NBS vadītājs: mums var arī nebūt to divu tanku, griba aizstāvēt zemi ir svarīgāka
Latvijai var nebūt pašas jaudīgākās militārās tehnikas, taču zeme tiks nosargāta, ja tautai būs tāda griba un ja agresors negūs tautas atbalstu, šādu viedokli intervijā "Neatkarīgajai" paudis ģenerālmajors, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks Leonīds Kalniņš, kurš šodien stāsies NBS vadītāja amatā
"Mums var nebūt arī to "divu tanku", mums daudz svarīgāka ir griba aizstāvēt savu zemi. Teritoriju var iekarot divās, 48 vai 72 stundās - viss atkarīgs no agresoru tehniskās jaudas. Var iekarot, bet ne palikt. Pēdējo gadsimtu militāro konfliktu pieredze rāda: ja agresors neiegūst tautas, kura ir okupantu jūgā, atbalstu, tad agresors ir zaudējis. Agrāk vai vēlāk," atbildot uz dažkārt pausto skepsi par Latvijas militārajām spējām, sacījis Kalniņš, "protams, mūsu armijai šobrīd daudz kā vēl trūkst, ja runājam par tehnisko nodrošinājumu. Par spīti visam, mēs attīstāmies milzīgos tempos."
Šādos apstākļos tiekot lietots hibrīdkarš jeb informatīvais spiediens uz sabiedrību. "Arī patlaban Latvijā notiek hibrīdkarš. Šā kara mērķis ir degradēt Latvijas iedzīvotāju pārliecību par savu valsti. Ja šī degradācija gūst panākumus, hibrīdkara vedēji ir uzvarējuši," uzsvēris jaunais NBS vadītājs.
"Mana galvenā rūpe būs - lai karavīrs ir labi morāli un fiziski sagatavots, pat tajā gadījumā, ja ekipējums nebūs pilnīgs. Galvenais, lai pārliecība par to, ko viņš dara, būtu simtprocentīga. Mēs katrs varam nobīties, un tas būs tikai normāli, bet morāli mēs baidīties nedrīkstam, lai cik liels būtu pretinieka spēks," teicis ģenerālmajors.
Kalniņa vērtējumā, kopumā sabiedrībai noteikti nevajadzētu padoties uztraukumam. "Visiem, ne tikai karavīriem un zemessargiem, jāaudzina pārliecība, ka varam paļauties uz kolektīvās aizsardzības organizāciju - NATO. Draudu līmenis nav tik augsts, lai rastos panika."
"Bet, tā kā Krievijas bruņoto spēku attīstība ir diezgan agresīva, tas man nedod tiesības pazemināt prasības bruņotajiem spēkiem vai nerealizēt plānus, kas nodrošina augstu kaujas gatavību. Sabiedrībai jātic, ka, atrodoties NATO sastāvā, mēs darām visu, lai aizsargātu valsti. Pēdējos divus gadus ļoti intensīvi strādājam, lai nodrošinātu augstas kaujas spējas. Turklāt režīmā 24/7 mēs kontrolējam kaimiņu aktivitātes," stāstījis Kalniņš.
Kalniņa skatījumā, milzīga kļūda Latvijas vēsturē bija nepretošanās 1940.gada padomju okupācijai. "[Tā] atstāja degradējošu iespaidu uz latviešu nāciju, - mēs joprojām cīnāmies ar mazvērtības kompleksu."
"Iniciatīva mainīt Nacionālās drošības likuma 25.pantu nāca no bruņotajiem spēkiem: tur tagad ir rakstīts, ka ikviens karavīrs un virsnieks ir atbildīgs par to, ka, nesagaidot pavēli, viņam ir jāaizstāv Latvijas valsts. Ja esat reāls šīs valsts pilsonis ar patriotismu sirdī, jūs varat pretoties iebrucējiem dažādi, un ne vienmēr tas notiek ar ieročiem rokās. Arī žurnālistiem ir iespējas palīdzēt: veidojot informatīvo fonu, pārliecinot cilvēkus par valsts aizstāvēšanas nepieciešamību un cīnoties pret interneta troļļu darbību. Internets šobrīd ir negatīvisma pārplūdināts, un tas mūsu nāciju stabili notur mazvērtības pozīcijās. Paskatieties uz citām nācijām! Manuprāt, neviena tauta sevi tā nenoliedz un nepazemo, kā mēs to darām ar sevi, - kā īsti mazohisti. Bet mēs taču tādi neesam, mēs mākam mobilizēties un paveikt varoņdarbus," teicis Kalniņš.
Savukārt atbildot uz prokrieviskajām frāzēm, ka NATO spēki Latvijā jau esot tādi paši okupanti kā savulaik iekarotāji no PSRS, Kalniņš uzsvēris, ka NATO karavīrus mēs paši uz šejieni uzaicinājām. "1940.gadā tie bija safabricēti apgalvojumi, ka sarkanarmiju te kāds ir aicinājis ierasties. Šodien neviens te nav ieradies ar agresīviem nolūkiem. Mēs atbilstoši likumdošanai uzņemam un izvietojam NATO spēkus, viņi pakļaujas mūsu likumiem, viņi neuzspiež mums savus likumus."
