Rinkēvičs: ja situācija mainītos, varētu runāt par Krievijas sankciju mīkstināšanu

"Ja situācija mainītos uz labo pusi, noteikti ir pamats runāt par zināmu sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu. Ja nē, tad arī šis politiskais instruments paliek spēkā," sacīja ārlietu ministrs. Ministrs norādīja, ka kopējā valdības nostāja ir, ka nepieciešams atrisināt krīzi Austrumukrainā, kā arī jāstrādā pie tā, lai tas būtu politiskais dialogs, kurā Krievija piedalītos un uzņemtos atbildību.

Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums uzsvēra, ka par sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu varētu diskutēt vienīgi tādā gadījumā, ja pašreizējā situācija radikāli mainītos.

Komentējot savu gaidāmo vizīti Maskavā, Rinkēvičs sacīja, ka tā ir saistīta ar Latviju kā prezidējošo valsti ES Padomē un ir pietiekami daudz izskatāmu jautājumu pirms diskusijām ES Ārlietu padomē, tostarp situācija Ukrainā, Austrumu partnerība, kā arī iespējami risinājumi, lai mazinātu spriedzi saistībā ar Brīvās tirdzniecības līgumiem, kas noslēgti starp ES, Ukrainu, Moldovu un Gruziju.

"Otrs jautājumu bloks skar drošību Baltijas jūras reģionā. Mēs zinām, ka spriedze ir palielinājusies, satrauc atsevišķi lidmašīnu gadījumi. Protams, runāsim, kādā veidā varētu tomēr mazināt šo kopējo spriedzi, kas pagājušajā gadā ir izveidojusies," viņš klāstīja.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja Rinkēviča ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

ES ietvaros 2015.gadā būs aktīvi jāstrādā pie jaunas pieejas attiecībām ar Krieviju, ar galveno mērķi šai kaimiņvalstij atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu saistību izpildes, teikts ziņojumā. Ņemot vērā Krievijas rīcību Ukrainā, Latvija iestājas par vienotu un stingru ES politiku, apvienojot diplomātijas un ierobežojošo pasākumu instrumentus. Divpusējā līmenī Latvija turpinās sadarbību ar Krieviju praktisku jautājumu risināšanā.

Ministra ziņojumā norādīts, ka 2014.gadā Krievijas izraisītais konflikts Eiropas vidienē būtiski ietekmēja ES - Krievijas attiecības un joprojām nav atrisināts, balstoties uz starptautiskajām tiesību normām. Latvija iestājās par vienotu un stingru ES politiku attiecībās ar Krieviju, uzsverot, ka jāīsteno divu ceļu pieeja, apvienojot diplomātiju ar ierobežojošu pasākumu lietošanu.

Vienlaikus attiecību normalizācija būs atkarīga no Krievijas turpmākas rīcības un situācijas attīstības Ukrainā, teikts ziņojumā. Krīze ES-Krievijas attiecībās aktualizē nepieciešamību pārskatīt stratēģisko partnerību un izstrādāt atbilstošu sadarbības modeli ar Krieviju. Latvijas un ES pamatmērķis ir Krievijas rīcība atbilstoši starptautisko tiesību principiem, nevis šīs valsts izolācija.

BNS / Foto:  Evija Trifanova, LETA