Prezidentūras laikā Latvija veicinās ES paplašināšanās procesa tālāko virzību
Prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē Latvija veicinās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa tālāko virzību, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija turpina atbalstīt ES paplašināšanās procesu un eirointegrācijas procesu kopumā. Kandidātvalstu centieni veikt reformas atbilstoši ES prasībām un vērtībām veicina mieru, demokrātiju un stabilitāti Eiropā, kā arī stiprina Eiropu globālā mērogā, norādīts ziņojumā. Kopumā aizvadītais 2014.gads paplašināšanas politikā bijis samērā dinamisks - pērn janvārī uzsāktas pievienošanās sarunas ar Serbiju, kā arī gatavota pirmo sarunu sadaļu atvēršana.
Savukārt jūnijā Albānija ieguva kandidātvalsts statusu, bet jūlijā tika parafēts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Kosovu. Latvija atbalstījusi arī jaunu sarunu atvēršanu ar Melnkalni. Izmantojot jauno Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu IPA II, Latvija sniegs savu finansiālo un zināšanu ieguldījumu, atbalstot reformu procesu. Lai gan tuvākajos gados jauna dalībvalstu uzņemšana nav plānota, darbs pie paplašināšanās jautājuma ES Padomē turpināsies un sarunu progress būs atkarīgs no katras procesā iesaistītās valsts veikuma.
Savukārt prezidentūras laikā Latvija veicinās paplašināšanās procesa tālāko virzību, balstoties uz Itālijas prezidentūras laikā paveikto un ņemot vērā procesā iesaistīti valstu individuālo sniegumu. Tāpat Latvija strādās pie jaunu sarunu sadaļu atvēršanas ar pievienošanās sarunu procesā esošajām valstīm, vadot paplašināšanās darba grupu ES Padomē. Latvija mudinās arī Rietumbalkānu valstis aktīvi veikt reformu procesu.
Latvija sagaida, ka reformu progress būs pietiekams, lai varētu atvērt jaunas pievienošanās sarunu sadaļas ar Melnkalni un Serbiju. Izmantojot prezidentūras kā vidutāja lomu, Latvija centīsies panākt, lai Turcijas ES integrācijas process virzītos uz priekšu.
Turpināsies Albānijas progresa izvērtēšana reformu izpildē, jo īpaši tieslietu un iekšlietu jomā, no tā ir atkarīga lēmuma pieņemšana par iestāšanās sarunu sākšanu. Latvija ir ieinteresēta un sagaida Belgradas - Prištinas dialoga atsākšanu, kas ir būtisks instruments labu kaimiņattiecību un Rietumbalkānu reģiona stabilitātes nostiprināšanā. Tāpat Latvijas prezidentūras laikā turpināsies darbs, gatavojot parakstīšanai Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Kosovu.
