Deputāti dažādi vērtē potenciālo Bērziņa dalību 9.maija svinībās Maskavā

Visi aptaujātie deputāti norāda uz nepieciešamību saskaņot lēmumu par vizīti Maskavā ar Eiropas Savienības (ES) kopējo ārpolitiku.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka, runājot par potenciālo prezidenta vizīti Maskavā, jāņem vērā divi aspekti - Latvijas valsts ekonomiskās un iedzīvotāju intereses, kā arī ES kopējā nostāja, un jāvērtē, kas ir izdevīgāk.

"Prezidentam nav jāvērtē vienas vai otras valsts vadītāju teiktais, vai tas, ko dara mūsu kaimiņi," sacīja Agešins, piebilstot, ka frakcijā šis jautājums nav apspriests.

Agešins akcentēja arī aspektu par Latvijas un ES kopējām attiecībām ar Krieviju. "Es domāju, ka prezidentam pašam jāpieņem lēmums, jo mēs zinām, ka jau ilgāku laiku ES ir kopēja ārpolitika. Ņemot vērā visas aktualitātes, lēmumu nebūs viegli pieņemt. Bet nebūtu labi tagad partijām dot padomus, kā prezidentam rīkoties," viņš teica.

Agešins nekomentēja, vai prezidentam būtu jāsteidzas ar lēmuma paziņošanu.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš norādīja, ka prezidenta vizīte ir ārpolitikas jautājums, tomēr par to, kurām amatpersonām būtu vai nebūtu jādodas uz Maskavu, ir jālemj iekšpolitiski.

"Lēmums jāsaskaņo ar kopējo ES nostāju, prezidentam nav tas jāizlemj pašam. Tomēr par Otrā pasaules kara beigām Latvijā uzskata 8. nevis 9.maiju, tādēļ tās vairāk ir Krievijas svinības," viņš piebilda.

Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") uzsvēra, ka Latvija ir suverēna valsts, un lēmums par došanos uz Maskavu pie noteiktiem apstākļiem prezidentam būtu jāpieņem tikai Latvijas ārpolitikas kontekstā.

Tomēr viņš atzina, ka, ņemot vērā šī brīža notikumus Ukrainā, ielūgumu nevajadzētu pieņemt, bet tas jādara diplomātiski. "Piemēram, atsakot uzaicinājumam, var norādīt, ka šobrīd Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros ir ļoti daudz darba, tādēļ šogad vizīti nav iespējams veikt. Tas būtu pietiekami diplomātiski," viņš norādīja.

Kūtris atzina, ka šobrīd "situācija ir divdomīga". Viņš piebilda, ka Krievija ir Latvijas kaimiņvalsts un tāda arī paliks, bet, ņemot vērā prezidējošās valsts statusu, šāda vizīte būtu jāsaskaņo ar kopējo ES ārpolitkas nostāju.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš uz jautājumu vai Valsts prezidentam būtu jādodas uz 9.maija svinībām Maskavām norādīja, ka šis datums vairumam Latvijas iedzīvotāju asociējās nevis ar Otrā pasaules kara beigām, bet gan ar padomju okupāciju. "Domāju, ka šis apstāklis prezidentam būtu jāņem vērā. Tomēr tā [doties vai nedoties uz Maskavu] ir viņa izvēle," viņš teica.

Arī Bērziņš norādīja, ka lēmums par došanos uz Maskavu jāpieņem ES kopējās ārpolitikas kontekstā.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka uzsvēra, ka Bērziņam kā Latvijas prezidentam nevajadzētu doties uz 9.maija svinībām. Viņš gan piebilda, ka, viņaprāt, gadījumā, ja ES kopējās ārpolitikas veidotāji uzskatītu, ka Bērziņam kā prezidējošās valsts pirmajai amatpersonai būtu jādodas uz Maskavu, Bērziņam vajadzētu braukt, un tas nebūtu nekāds negods.

Šogad Krievija ielūgumus uz svinībām izsūtīja laikā, kad tās starptautiskais tēls un attiecības ar citām valstīm ir iedragājusi Krimas aneksija un atbalsts prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau paziņojusi, ka uz Maskavā  plānotajām svinībām nedosies. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, visdrīzāk, neapmeklēs 9.maija pasākumus Maskavā par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 1945.gadā.

1.janvārī sākās Latvijas prezidentūra ES Padomē.

BNS