Jau gads premjeres krēslā. Kā Straujuma pati vērtē paveikto?
Raksturojot Ministru prezidenta amatā nostrādāto gadu, Laimdota Straujuma ("Vienotība") uzsver, ka šajā laikā strādājusi godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, informēja Valsts kancelejas pārstāve Zaiga Barvida.
Premjere uzskata, ka būtiskākie izaicinājumi šajā laikā bijusi valsts drošības garantēšana saistībā ar situāciju pasaulē, gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē un tās uzsākšana šī gada janvārī, sabiedrībai būtisku ekonomisko un sociālo jautājumu virzīšana.
"Ministru prezidenta amatā esot, esmu vienmēr vadījusies pēc godprātības principa, strādājusi neatkarīgi un pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties panākt komandas saspēli valdībā. Par spīti dažādiem izaicinājumiem gan pašmāju politikā, gan starptautisko notikumu iespaidā. Kara apstākļi Ukrainā, Krievijas finanšu krīze. Šī ir pirmā valdība, kurai jāiziet cauri prezidentūras laikam. Slodze ir nežēlīga, un es vēlu visiem iesaistītajiem izturību un ticību mūsu spējām. Attiecībā uz prezidentūras uzdevumiem varu teikt, ka valdības ministri prot godam pārstāvēt mūsu valsti un uzņemties visas Eiropas Savienības pienākumus. To vairākkārt ir atzīmējuši gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Savienības Padomes, gan Eiropas Parlamenta vadītāji," tā Straujuma.
Valdības vadītāja akcentēja, ka šajā laikā tā paveikusi būtiskas lietas arī sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā – gadu ātrāk nekā tika plānota atsākta pensiju indeksēšana, paaugstināta minimālā alga, atcelti iepriekš noteiktie pabalstu griesti, mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēs ar vairākiem bērniem, samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, samazināta maksa par ārstēšanos slimnīcā. Tāpat viņa norāda, ka ir strādāts pie jauniešu bezdarba problēmas risināšanas – pēc piecu gadu pārtraukuma visā Latvijā īstenots vasaras nodarbinātības pasākums 15līdz18 gadu veciem skolēniem, sekmīgi uzsākta arī jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem bezdarba mazināšanas iniciatīva.
"Īstenota arī virkne pasākumu komersantu atbalstam un pārorientācijai uz jauniem eksporta tirgiem pēc Krievijas ieviestā embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm. Lai arī tieša ietekme no Krievijas embargo mūsu uzņēmējiem nav, valdība ņēma vērā, ka pieauga iekšējā konkurence Eiropas tirgū un komersantu atbalstam veica vairākus atbalstošus pasākumus," norādīja Straujuma.
