Pabriks: "Ekstrēmistu uzvara Grieķijā ir bīstams pavērsiens"

"Grieķijas vēlēšanas vājinās ES ne tik daudz ekonomiski, jo Grieķijas ekonomika veido tikai 2% no Eirozonas ekonomikas, cik politiski," pārliecināts Pabriks. Jau tagad Eiropas Parlamentā un virknē nacionālo parlamentu galēji labējie un kreisie spēki ir pietiekami plaši pārstāvēti, un Grieķija šo tendenci tikai pastiprina, uzsvēra Pabriks.

Grieķijas piemērs var nākotnē dot spēku arī, piemēram, Spānijas un Portugāles kreisi orientētajām ekstrēmistu partijām, kas bieži vien ir ļoti tolerantas pret Krievijas īstenoto politiku Ukrainā, uzskata deputāts. Viņš norāda, ka šādā gadījumā būs vēl grūtāk panākt vienotu un savlaicīgu ES rīcību, lai novērstu Krievijas agresiju pret savām kaimiņvalstīm, kas Latvijai noteikti nav izdevīgi.

Pabriks uzskata, ka vienīgais veids, kā SYRIZA var pildīt vēlētājiem dotos solījumus, kas šobrīd izskatoties nereāli, ir mēģināt pārstrukturizēt Grieķijas parādus, panākot, ka tie jāatmaksā nevis tuvākajos piecos desmit gados, bet, piemēram, 30 līdz 40 gados. "Šajā gadījumā rodas jautājums, kāpēc gan aizdevējiem, piemēram, Vācijai būtu tam jāpiekrīt, jo šādu lēmumu būtu ļoti grūti pamatot saviem vēlētājiem. Šobrīd tas ir noslēpums, kā SYRIZA izdosies palikt Eirozonā un tajā pašā laikā pildīt vēlētājiem dotos solījumus," pārliecināts Pabriks.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso radikāļu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka "grieķi ir rakstījuši vēsturi".

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija "Jaunā demokrātija" ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. "Jaunā demokrātija" saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA