Rimšēvičs: "Eiro vājuma dēļ Latvijā nevajadzētu uztraukties"
Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par eiro vājumu, šādu viedokli telefonintervijā Latvijas Radio pēcpusdienas raidījumā pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Kā ziņots, reaģējot uz ziņām par kreiso ekstrēmistu partijas uzvaru Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz 11 gados zemākajam līmenim.
Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem šīs tendences dēļ nav jāuztraucas. Latvijas eksportētājiem, kuriem ir darījumi citās valūtas, eiro vājināšanās dēļ darījumi ir kļuvuši labvēlīgāki. Savukārt no importētās produkcijas galvenā produkcija ir naftas produkti, kas arī pati par sevi kļūst lētāka. "Visas lietas ir labvēlīgas," sacīja Rimšēvičs un pauda pārliecību, ka Latvijas iedzīvotājiem nekādi nevajadzētu uztraukties.
Runājot par eiro vērtības kritumu, Rimšēvičs pauda pārliecību, ka situācija nav jauna, tā jau ir prognozēta, turklāt tas nav tikai Grieķijas efekts.
Kā ziņots, svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA. Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu. Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš jau pirmdien nodeva premjerministra zvērestu, vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu. Grieķijas parādsaistības šobrīd veido 175% no iekšzemes kopprodukta.
Vaicāts par to, vai eirozona būs gatava meklēt kompromisu ar Grieķijas vēlēšanu uzvarētājiem, Rimšēvičs pauda pārliecību, ka kompromisi tika meklēti un tie tiks meklēti nākamajās dienās, nedēļās un mēnešos.
Tomēr viena lieta ir kaut ko solīt pirms vēlēšanām, un otra lieta ir īstenot solījumus dzīvē, sacīja Rimšēvičs. Viņaprāt, ir jāļauj Grieķijas jaunajai valdībai atskurbt pēc vēlēšanu uzvaras, uzrakstīt deklarāciju, sagatavot pirmos sarunu punktus ar Eiropas Komisijas vadību, un tad varēs spriest par šiem jautājumiem. Latvijas Bankas prezidenta ieskatā, jaunais Grieķijas valdības vadītājs lieliski saprot, ka viņa solītais par parādu norakstīšanu ir "nereālas lietas".
Rimšēvičs norādīja, ka ir izprotams Grieķijas sabiedrībā novērojamais "fiskālās konsolidācijas nogurums". Ja Grieķija būtu veikusi konsolidāciju nevis sešos, bet 2,5 gados, tad veiksmes stāsta augļi būtu arī Grieķijā, domā Latvijas Bankas vadītājs. Viņaprāt, Grieķija bija vērojama situācijas novilcināšana, nesteigšanās, un katrs gads, kas novilcināja situāciju, padarīja cilvēkiem dzīvi sarežģītāku. Grieķijas iedzīvotāji varbūt nebalsoja par izstāšanos no eirozonas, bet viņi grib, lai valstī iestājas miers un prognozējamība, rezumēja Rimšēvičs.
