Psihoterapeitiskais tūrisms: Rīza Viterspūna uzzaigo drāmā "Mežone". VIDEO
Rīzas Viterspūnas atveidotā Šerila ir tik ārkārtīgi pārņemta ar sevi, ka tā vietā, lai izraisītu simpātijas, kļūst par spilgtu ilustrāciju "balto meiteņu problēmām".
Kultūra

Psihoterapeitiskais tūrisms: Rīza Viterspūna uzzaigo drāmā "Mežone". VIDEO

Jauns.lv

Filmas «Mežone» pamatā ir patiess stāsts – amerikānietes Šerilas Streidas autobiogrāfiskais bestsellers. Pēc izjukušas laulības un karsti mīļotās mātes nāves Šerila iekrīt depresijā un pašdestruktīvā uzvedībā.

Psihoterapeitiskais tūrisms: Rīza Viterspūna uzzai...

­­­ Viņa nododas īslaicīgiem mīlas sakariem, pat sāk lietot heroīnu. Lai izvilktu sevi no šīs tumšās bedres, Šerila dodas pārgājienā pa Klusā okeāna piekrasti – vairāk nekā pusotra tūkstoša kilometru garā ceļā trīs mēnešu garumā no Kalifornijas līdz Kanādai. Šis piedzīvojums viņu izdziedē un samierina ar dzīvi.

Pārspīlēta drāma

Filmas režisors ir Žans Marks Valē, kurš uzņēmis vienu no 2013. gada spožākajām amerikāņu filmām «Dalasas pircēju klubs». Personīgi man tādēļ «Mežone» sagādāja vilšanos – filma ir gausa, dekoratīva un pretencioza, ļoti brutālā veidā izmantojot apnicīgo gājienu «ceļš ir metafora dzīvei». Varone vairāk nekā pusotras stundas garumā soļo cauri tuksnešiem un mežiem, atsaucot atmiņā savas dzīves notikumus un pieļautās kļūdas, līdz visbeidzot nolemj piedot pati sev. Šerila ir tik ārkārtīgi pārņemta ar sevi, ka tā vietā, lai izraisītu simpātijas, kļūst par spilgtu ilustrāciju «balto meiteņu problēmām». Viņa piedzīvojusi skumju, taču ne sevišķi neparastu notikumu – mātes nāvi. Viņa izklaidējusies ar seksu un narkotikām, pašrocīgi sagraujot laulību ar mīlošu vīru. Tā kā viņai ir daudz brīva laika, trīs mēnešus viņa klīst pa dabas takām, līdz «saved» galvu kārtībā. Pie tik primitīva dramatisma man grūti pieņemt režisora un aktrises pompozi nopietno Šerilas stāsta traktējumu.

Filmas "Mežone" reklāmas treileris - video:

­

­

Beidzot centrā – sieviete

«Mežones» trumpis ir tās atsvaidzinošā forma – šī ir solo filma, kura 95% apjomā balstās uz viena aktiera pleciem. Kas vēl netipiskāk, filmas centrā ir sieviete, nevis vīrietis ar saviem pārdzīvojumiem. Valē Šerilas dzīvesstāstu izvēlējies atspoguļot caur biežām, straujām, brīžiem ļoti īsām (pat pussekundi garām) atmiņu ainām, kas ielaužas Šerilas pārgājienā caur visdažādākajiem impulsiem – mašīnā dzirdētu dziesmu, kāda priekšmeta formu, saulrieta krāsu. «Mežone» ir ļoti interesants un precīzs montāžas vingrinājums, lai arī šis paņēmiens, kas caurvij visu filmu, diezgan drīz var šķist monotons.

­ 

­

Šerilu atveido Rīza Viterspūna – aktrise, kas 2005. gadā saņēma «Oskaru» par lomu filmā «Sirds robeža». Paradoksālā kārtā pēc tam aktrises karjera apsīka, pie kā, visticamāk, vainojams apstāklis, ka Holivudas scenārijos nav atvēlēts daudz telpas sievietēm pēc 30. «Mežonē» Viterspūna tāpēc, vaigus piepūtusi, cenšas demonstrēt savu dramatisko kapacitāti; varbūt tieši aktrises pārcentība kaitējusi filmas intonācijai. Viterspūna pat otrreiz mūžā ekrānā atkailina krūtis, lai pierādītu savu apņēmību (kas jau atalgota ar «Oskara» nomināciju). 38 gadu vecumā viņai joprojām izdodas izskatīties pēc divdesmitgadnieces – arī šajā mazliet izplūdušajā filmā par izplūdušas sievietes mēģinājumiem cīnīties ar pašnaidu.

­

­Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls „Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto

­