Ieslodzītais iztiesā 300 eiro sāpju naudu par to, ka kamerā nebija siltā ūdens
Stājies spēkā spriedums lietā par siltā ūdens padeves atslēgšanu Centrālcietuma kamerā, nenodrošinot citu alternatīvu izmantot dušu vismaz divas reizes nedēļā; pieteicējam būs jāizmaksā 300 eiro kompensācija, pastāstīja Augstākās tiesas (AT) pārstāve Baiba Kataja.
Viņa paskaidroja, ka AT Administratīvo lietu departaments 3.februārī rīcības sēdē nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 12.marta spriedumu.
Šāds lēmums pieņemts, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā apelācijas instances tiesas spriedums, ar kuru atzīta par prettiesisku cietuma rīcība, nenodrošinot karstā ūdens padevi pieteicēja kamerai, tai pašā laikā nenodrošinot pieteicējam iespēju mazgāties cietuma dušā vismaz divas reizes nedēļā un uzlikts pienākumu atlīdzināt pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu 300 eiro.
Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka iestādes rīcība, liedzot pieteicējam tiesības nomazgāties cietuma dušā vismaz divas reizes nedēļā, pastāvot apstākļiem, ka Rīgas Centrālcietumā ir pārtraukta karstā ūdens padeve, ir prettiesiska.
Laikā, kad pieteicējs atradās cietumā, kameras izlietnē bija pārtraukta siltā ūdens padeve. Ieslodzījuma vieta nodrošināja pieteicējam iespēju nomazgāties dušā vismaz vienu reizi nedēļā, bet nenodrošināja šādu iespēju vairākas reizes nedēļā.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19.panta sestā daļa paredz apcietinātajām personām tiesības apmeklēt dušu vai pirti ne retāk kā reizi septiņās dienās. Normā uzsvars tiek likts uz to, ka personai vismaz reizi nedēļā ir jānodrošina iespēja nomazgāties dušā vai pirtī, proti, nomazgāt visu ķermeni.
Turpretim Eiropas Cietumu noteikumu 19.4.apakšpunktā noteikts, ka ieslodzījuma vietā ir nodrošināms pietiekams sanitāro labierīcību skaits, lai ikviens ieslodzītais vispārējās higiēnas labad varētu ik dienas vai vismaz divas reizes nedēļā (vai biežāk, ja tas nepieciešams) nomazgāties vannā vai dušā, kurā ūdens temperatūra atbilst klimatiskajiem apstākļiem. Iespēja ikdienā personīgajai higiēnai lietot silto ūdeni kamerā ir skatāma kopā ar iespēju tikai reizi nedēļā nomazgāties dušā.
Jo mazāk iespēju ir nomazgāties dušā, jo lielāka nozīme ir iespējai klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu ūdeni personīgajai higiēnai izmantot pārējā laikā citā veidā, piemēram, izlietnē kamerā, norāda tiesa.
Kā atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja tiesību aizskārums ir ildzis nedaudzvairāk par četriem mēnešiem. Vasaras mēnešos karstā ūdens neesība cietuma kamerā nav atzīstama par tādu apstākli, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos varētu radīt būtisku pieteicēja tiesību aizskārumu.
Tiesību aizskārums neturpinājies, jo pieteicējs pārvests uz Liepājas cietumu. Apgabaltiesa kā atbilstīgu atlīdzinājumu pieteicēja tiesību aizskārumam noteikusi 300 eiro, norādot, ka aizskārums nav bijis smags.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.
BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA
