Liepājas muzejā būs skatāms pirmskara Rīgas porcelāns no Pētera Avena kolekcijas
Liepājas muzejā no trešdienas, 11. februāra, būs skatāma unikāla Rīgas mākslas porcelāna izstāde no pazīstamā latviešu izcelsmes Krievijas baņķiera un kolekcionāra Pētera Avena kolekcijas. Latviešu mākslinieku apgleznotais porcelāns Rīgā tapis starpkaru periodā – no 1925. līdz 1940. gadam.
Izstādi „Porcelāna kolekcija” no Pētera Avena kolekcijas Liepājas muzejā atklās 11. februārī pulksten 17.00 un tā būs skatāma līdz 8. martam.
Pazīstamais kolekcionārs Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie mākslas darbi, Kasjauns.lv informēja mākslas zinātniece Ludmila Neimiševa.
Porcelāna ražošana Rīgā aizsākusies jau 19. gadsimta vidū, kad Maskavas forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet kopš 1886. gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.
20. gadsimta divdesmito gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”.
Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība. Starptautiskajā izstādē „L’Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels” Parīzē 1925. gadā darbnīca „Baltars” un Sigismunds Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet Romans Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928. gada beigām, tomēr tas vērtējams kā izcils mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20. gadsimta mākslas vēsturē.
20. gadsimta trīsdesmitajos gados Rīgā darbojās vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas – „Burtnieks” (1929 - 1939) un „Ripors” (1933 - 1934). Par to galveno tēmu kļuva daudzveidīgi variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā romantisma garā.
Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas mākslinieciskās kvalitātes, 1934. gadā tika dibināta akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs”.
Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937. gadā Parīzē notikušajā izstādē „L’Exposition Internationale de Paris. Arts et techniques dans la vie moderne” akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs” ieguva Grand Prix, Romans Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta medaļas) un Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudraba medaļas).
Liepājā veidotās mūsu mākslas porcelāna kolekcijas izstādi atbalsta Pētera Avena labdarības fonds „Paaudze”, kura galvenie darbības virzieni ir bērnu veselības aizsardzība, Latvijas un Krievijas sadarbība kultūras jomā un stipendijas zinātnes darbiniekiem.
