Trešo valstu pilsoņi nebūt neraujas apgūt latviešu valodu
Trešo valstu pilsoņu piesaiste visvairāk notiek darba tirgū un uz Latviju daudzi ārvalstnieki dodas arī tālab, lai šeit studētu. Rezultātā pilsoņu skaits, kas ieceļo mūsu valstī un šeit arī dzīvo – pieaug.
Vietējie iedzīvotāji to vērtē neviennozīmīgi, jo mums jau tā esot pamattautas īpatsvara sarukums. Jautājums aktualizējās ar jaunu sparu, uzzinot, ka Kultūras ministrijas izstrādātajā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā ir rakstīts, ka plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru no 1,1% līdz 2,2% 2027.gadā, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Iepazīstoties ar šo plānu, pār Kultūras ministriju brāžas sašutuma pilnu komentāru vētra. Turklāt mulsinot tas, ka dažādas amatpersonas dokumentā pausto skaidrojušas dažādi.
Tiekoties ar ZIŅnešiem, Kultūras ministrijas pārstāve teic, ka neesot bijusi doma palielināt imigrantu skaitu, bet gan veicināt, lai tie, kas jau dzīvo Latvijā, piesakās pastāvīgas uzturēšanās statusam un integrējas Latvijas sabiedrībā.
Dati liecina, ka šī gada 1. janvārī gandrīz 77 tūkstošiem iebraucēju Latvijā bija derīgas terminētās uzturēšanās atļaujas, bet vēl gandrīz 50 tūkstošiem - pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Visvairāk no trešajām valstīm pie mums ierodas no Indijas, Uzbekistānas, Krievijas. Turklāt pēdējos gados palielinās arī ukraiņu skaits, gadā izsniedzot vismaz 10 – 11 tūkstošus uzturēšanās atļauju šīs tautības pārstāvjiem.
Lai iegūtu pastāvīgo jeb ilgtermiņa uzturēšanās atļauju, nekas sarežģīts netiekot prasīts - Latvijā jānodzīvo 5 gadus, jāzina latviešu valoda konkrētā līmenī, kā arī jābūt ienākumiem. Taču vairums trešo valstu pilsoņu gan nemaz netīko mācīties latviešu valodu un kārtot formalitātes, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jo itin labi iztiek ar terminēto atļauju. Lai to iegūtu, valodas prasmes nav nepieciešamas un to var pagarināt kaut vai visu mūžu, ja vien ir darba līgums vai studē Latvijā.
Vairāk skaties video!
