Sāpju nauda no ārstiem. Kā to pieprasīt?

Šis stāsts ilgst kopš 2008. gada, kad sākās tiesāšanās, bet ar ķirurģisko instrumentu vēdera dobumā sieviete bija nostaigājusi četrus gadus – pēc operācijas slimnīcā „Linezers”.

Paciente ilgstoši sajuta sāpes, konsultējās ar speciālistiem, bet neviens neveica atbilstošus izmeklējumus, lai noteiktu īsto sāpju iemeslu, līdz 2008. gada augustā Ogres slimnīcā rentgena izmeklējumos sirdzējas vēdera dobumā atrada lielu svešķermeni.

Veselības inspekcija atzina „Linezera” ārstu atbildību, bet no nepatikšanām viņus glāba noilgums. Inspekcija norādīja, ka cietusī var tiesāties. Vidzemes priekšpilsētas tiesa par labu prasītājai piedzina no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 32 726 eiro.

Tomēr sekoja pārsūdzība, kompensācijas summa dila, Rīgas apgabaltiesa būtībā pat pazemoja mediķu aizmāršības upuri – ar smalkiem juridiskiem formulējumiem. Proti, slimnīca esot atbildīga tikai par tām sešām pēcoperācijas dienām, kad prasītāja atradās „Linezera” mediķu uzraudzībā. Pēc tam četrus gadus viņa neko nav zinājusi par savā vēderā aizmirsto instrumentu, tāpēc savas sajūtas nevarot saistīt ar šo faktu.

Augstākā tiesa tomēr atcēlusi šo absurdos argumentos balstīto spriedumu un nodevusi jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Tātad tiesāšanās turpināsies vēl vismaz dažus gadus.

Jaunāko laiku ārstu kļūdu un paviršības upuriem tomēr ir lielākas cerības – jau teju pusotru gadu Latvijā darbojas Ārstniecības riska fonds, kas radīts, lai neveiksmīgi ārstētajiem pacientiem varētu izmaksāt kompensācijas.

Pašreiz fondā uzkrāti 1 598 330 eiro, un izmaksātas sešas atlīdzības par kopējo summu 72 588,35 eiro. Šis princips līdzinās autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

Fonda vadītāja Ilze Šķiņķe stāsta: “Iemaksas fondā veic visas ārstniecības iestādes (gan lielās slimnīcas, gan ģimenes ārstu prakses – Red.). Visas mediķu profesijas sadalītas pa riska grupām – jo augstāks risks, jo lielāks maksājums. Augstākajā riska grupā, piemēram, ir ķirurgi, urologi, katastrofu medicīnas ārsti, transplantologi. Viņiem riska maksājums 2014. gadā – 14,96 eiro – tiek reizināts ar desmit.”

Tas nozīmē, ka par ķirurgu fondā 2014. gadā iemaksāja teju 150 eiro. Zemākajā riska grupā (koeficients 0,5) ir, piemēram, ārsta palīgs, medicīnas māsa, kosmētiķis, uztura speciālists. Mediķu riska grupu saraksts uzskaitīts Ministru kabineta 1268. noteikumos.

No valstī esošajām 4144 ārstniecības iestādēm fondā naudu par pagājušo gadu nav iemaksājusi vai to kavējusi 451 iestāde. “Likums mums atļauj vērsties tiesā un piedzīt šos maksājumus, bet, tā kā tikko beidzies iemaksu termiņš par 2014. gadu un fonds darbojas tikai kopš 2013. gada oktobra, to vēl neesam darījuši,” saka Šķiņķe.

Maksimālā atlīdzība: 142 290 eiro

Vairāk nekā gada laikā fondā ir iesniegtas 104 prasības pret ārstniecības iestādēm vai mediķiem. Prasību var iesniegt ne tikai par medicīniskām manipulācijām, bet arī par morālo kaitējumu. Maksimālais atlīdzības apjoms ir paredzēts 142 290 eiro apmērā.

No 104 iesniegumiem 10 gadījumos bija atteikums, jo prasība neatbilda likumā noteiktajām prasībām, piemēram, iespējamais kaitējums nodarīts pirms 2013. gada 25. oktobra. 24 gadījumospieņemts lēmums atteikt izmaksāt atlīdzību, jo nav konstatēts kaitējums veselībai, bet sešos gadījumos pieņemts lēmums izmaksāt atlīdzību. Pārējos iesniegumus vēl izskata.

Pašreiz kompensācijas kopumā izmaksātas 72 588,35 eiro apmērā. Kaitējumi ir visdažādākie – nervu sistēmas darbības paliekoši traucējumi, kustību, jušanas un spēku pazeminājums vai zudums, dzirdes orgānu bojājumi. Lielākā izmaksātā kompensācija bija vairāk nekā 35 000 eiro liela.

Pretenzijas par kļūdainu ārstēšanu izskata Veselības inspekcija pusgada laikā, sarežģītākos gadījumos – gada laikā. Likumā noteikts, ka pretenziju var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā kopš kaitējuma atklāšanas un ne vēlāk trīs gadu laikā no tā nodarīšanas laika.

Šķiņķe nenosauc konkrētas diagnozes kļūdainās ārstēšanas gadījumos, jo pagaidām kompensācijas izmaksātas tikai sešas reizes un, kādu no tiem atklājot, cietušo varot viegli identificēt, kas nav pieļaujams. Viņa tikai atklāj, ka lielākās vaininieces ir slimnīcas, nevis mazās ārstu prakses. Jāteic arī, ka Nacionālais veselības dienests nav tiesīgs atklāt, kādas bija konkrētas diagnozes atlīdzības izmaksāšanas gadījumos, jo pacienta sensitīvo datu izpaušana būtu pretrunā ar pacienta tiesībām.

Pacientam ir tiesības uz kompensāciju no Ārstniecības riska fonda šādos gadījumos:

* par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;

* atlīdzība par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai samazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu neatkarīgi no tā:

* vai ārstniecības iestāde ir veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu;

* kāds ir iestādes statuss – valsts, pašvaldības vai privātā;

* vai tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes vai maksas pakalpojumi.

Ārstniecības riska fonds atrodas Nacionālas veselības dienesta telpās Rīgā, Cēsu ielā 31, 6. korpusā. Uzziņu tālrunis: 80001234.