Absurds Cēsīs: invalīdam par nobrauktuves ierīkošanu jāmaksā sods. VIDEO
Invalīdam, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, cēsniekam Jānim Kļaviņam Cēsu dome nav atļāvusi ierīkot nobrauktuvi no savas mājas ārdurvīm līdz ielai. Lai nebūtu iesprostots četrās sienās, Kļaviņa kungs pats uz savu galvu izbūvēja nobrauktuvi, Par to Cēsu dome viņam piemērojusi 78 eiro lielu sodu.
Grūti pat iedomāties, ka kāpņu telpā kādam būtu grūti uzkāpt pa septiņiem pakāpieniem, bet tāds ir Kļaviņa kungs Cēsīs. Pašvaldība viņam liedz pat iziet uz ielas. Izbūvējot speciālu nobrauktuvi, viņš saņēmis 78 eiro sodu un kaimiņu nosodījumu, vēsta LTV raidījums „4. studija”. Pat sociālais dienests nav palīdzējis slimajam pensionāram nokļūt savā dzīvesvietā pēc atgriešanās no administratīvās komisijas sēdes, kur viņam piesprieda „pelnīto” naudas sodu.
Desmit gadus cēsnieks Jānis Kļaviņš pārvietojas ratiņkrēslā. Slimību nomocītajam vīram tā ir vienīgā iespēja, kā bez sāpēm pārvietoties dzīvoklī. Uz savām kājām, maziem solīšiem viņš pārvietojas tikai savās mājās, izmantojot divus spieķīšus. Taču ātri nogurst un tad atkal jāapsēžas, lai atpūstos.
„Divi ribu gali skaras pie gūžas. Tas man rada fizisku sāpju sindromu. Esmu iesēdies šajos istabas ratos, bet man ir arī āra rati un tas ir mans vienīgais pārvietošanās līdzeklis,” uzsver Jānis Kļaviņš, kurš cīnās par nobrauktuves izbūvi pie mājas.
Pēdējo reizi ieelpojis svaigu gaisu un aizbraucis tālāk no savām mājām viņš bija, dodoties uz administratīvās komisijas sēdi Cēsu pašvaldībā. Brauciena iemesls bija nelikumīga būve pie Kļaviņa kunga īpašuma – specializēta nobrauktuve. 78 eiro naudas sods ir jāmaksā cilvēkam ar speciālām vajadzībām, kurš tikai vēlējās pats patstāvīgi nokļūt uz ielas!
„Es gribu būt sabiedrībā, nevis tikai sēdēt iekšā, un iziet ārā drusku. Man ir svarīga sabiedrība,” „4. studijai” sacīja Jānis Kļaviņš, kuram jācīnās ne tikai par izdzīvošanu, bet arī tiesībām uz privāto dzīvi.
Mājas vecākā veikusi aptauju daudzdzīvokļu namā, tomēr ne visi Kļaviņa kunga kaimiņi ieceri par invalīdu nobrauktuves ierīkošanu apstiprinājuši. Līdz ar to būvvalde projektu nav apstiprinājusi.
Pēc diviem atpakaļ atmestiem projektiem, sirmais vīrs nolēma rīkoties pats uz savu galvu un nobrauktuvi uzcēlis par saviem līdzekļiem.
„To es uzbūvēju pagājušā gada 10. oktobrī. Būvinženieris jau nākamajā dienā bija klāt - neatbilst nobrauktuves slīpums, nav viena atbalsta punkta,” atceras Jānis Kļaviņš.
„Ir nesaskaņotas lietas ar līdzīpašniekiem, šī skaitās patvaļīga būvniecība. Mēs Kļaviņa kungam esam nākuši pretim, ka šī nobrauktuve nav jānojauc, zinot viņa vajadzību un veselības stāvokli," skaidro Cēsu novada būvvaldes vadītāja Zaiga Jēkabsone.
Jāteic, ka pēc 78 eiro naudas soda piemērošanas pensionārs no Cēsu domes atvests tikai līdz nama ārdurvīm un atstāts bez palīdzības.
„Mūsu darbību regulē saistošie noteikumi. Mums, sociālajam dienestam ir tikai jānodrošina transports, bet nav jānogādā līdz dzīvesvietai. Šajā gadījumā mēs tā arī izdarījām. Paņēmām cilvēku, atvedām šeit un pēc tam attransportējām atpakaļ,” taisnojas Cēsu pašvaldības Sociālā dienesta direktores vietnieks saimnieciskajos jautājumos Vladimirs Kalandārovs.
Par pārciesto pazemojumu Kļaviņa kungs saka: „Tas (mana slimība) nozīmē biežu čurāšanu un urīna nesaturēšanu. Es stāvēju ārā salā. Pēc tam dabūju rājienu, kā peramais zēns. Atbraucu mājās ar slapjām biksēm. Lūk, te ir attieksme pret invalīdu.”
Tikmēr Cēsu novada pašvaldības sociālā dienesta pārstāvis Vladimirs Kalandārovs norāda, ka rūpes par cilvēku, kam septiņi pakāpieni sagādā ciešanas, jāuzņemas piederīgajiem, ja tādi ir. Bet ja tādu nav, tad ir sarežģītāk, bet ar Kļaviņu ir vēl sarežģītāk, kā ar citiem, jo viņš ir uzbūvējis nobrauktuvi.
Pagaidām Kļaviņa kungam neesot dots konkrēts laiks, kad sakārtot nobrauktuves būves dokumentāciju. Tas esot pretimnākšanas solis no būvvaldes, taču mūžīgi negaidīšot, jo, teorētiski šādos gadījumos objekts ir jānojauc. Tomēr izskatās, ka Kļaviņa kunga situācija Cēsīs nonākusi strupceļā. Viņa pārvietošanos ierobežo ne tikai veselība, bet arī likums, un izskatās, ka arī cilvēcīga nevēlēšanās izprast, kā šis cilvēks dzīvo ikdienā.