NBS plāno militārajās mācībās iesaukt brīvprātīgos rezervistus

NBS gan atzīst, ka šobrīd likums šādu iespēju neparedz, tādēļ pilsoņi patlaban tiek aicināti iestāties Zemessardzē un kā zemessargi apgūt militārās zināšanas, bet savu jaunāko paaudzi iesaistīt Jaunsardzē.

Ministru kabineta (MK) otrdien apstiprinātais valdības rīcības plāns nākamajiem četriem gadiem paredz izveidot efektīvu mobilizācijas sistēmu un nodrošināt tajā nepieciešamās materiāltehniskās rezerves. Paredzēts, ka tādējādi tiks uzsākta NBS rezervistu sistēmas izveide, apzināts nepieciešamais rezervistu skaits un veikta iespējamo sistēmas modeļu analīze.

Atbilstoši Militārā dienesta likuma 63.pantam, NBS rezervē ir rezerves karavīri un rezervisti. Rezerves karavīri ir karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta  un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam bruņoto spēku rezervē, informē NBS. Savukārt rezervisti ir Latvijas pilsoņi — vīrieši, kuri ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem un ir derīgi militārajam dienestam.

Rezerves karavīrus var iesaukt uz militārajām mācībām, bet rezervistus var iesaukt tikai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. NBS norāda, ka bieži tiek jaukts pie kādas kategorijas ir pieskaitāmi Latvijas pilsoņi, kuri savulaik pildījuši obligāto militāro dienestu. Atbilstoši likumam viņi ir rezervisti, tādēļ arī viņus var iesaukt tikai mobilizācijas gadījumā. Tādējādi šobrīd uz militārajām mācībām var iesaukt tikai rezerves karavīrus.

NBS komandieris ir parakstījis pavēli, kas paredz, ka bruņotie spēki "sāks strādāt ar daļu no rezerves karavīriem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā". Arī 10.februārī MK akceptētajā valdības rīcības plānā turpmākajiem četriem gadiem paredzēts sākt mobilizācijas pieprasījuma izsniegšanu, īstenojot militārās mācības, kuru ietvaros sagatavos un izsūtīs mobilizācijas pieprasījums rezerves karavīriem. Plānots sākt arī rezervistu apmācību sistēmas izveidi, apzinot nepieciešamo rezervistu skaitu un veicot iespējamo sistēmas modeļu analīzi.

Aizsardzības ministrija norāda, ka mobilizācijas mācības var noritēt dažādi - sākot no vienkāršas apziņošanas, līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot desmit dienas poligonā. Vienlaikus svarīgākais ir nevis no rezerves karavīriem veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās regulāro spēku vienībās, arī Zemessardzē. Tādejādi tiks celta apmācību un zināšanu kvalitāte.

Pašreiz tiek plānots, ka mobilizācijas mācības varētu noritēt, kā AM un NBS plānošanas vingrinājums, kurā apzina personālsastāva un materiāltehnisko līdzekļu nepieciešamību regulārajos spēkos, Zemessardzē, kā arī atsevišķās jomās, piemēram, sakari un IT, pretgaisa aizsardzība un citi, vienlaikus plānojot to reālu nodrošināšanu. Otrajā posmā veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai veiktu reālu rezerves karavīru iesaukšanu uz mobilizācijas mācībām un tās noslēdzot ar 30-50, bet maksimāli 100 -120 rezerves karavīru iesaukšanu, nodrošinot vienības un atsevišķās jomas ar personālsastāvu.

Ministrija norāda, ka šobrīd ir sākts tikai mobilizācijas mācību norises plānošanas process.