Arī tiesībsargs komandējumos varēs saņemt lielāku dienasnaudu
Arī tiesībsargs komandējuma laikā varēs saņemt papildu piemaksu pie dienas naudas, paredz vakar valdībā pieņemtie grozījumi kārtībā, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
Patlaban papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt vairākiem darbiniekiem, kas dodas komandējumā uz ārvalstīm, - Ministru kabineta locekļiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Latvijas vēstniekiem, speciālo uzdevumu vēstniekiem, specializētajiem atašejiem, ministriju valsts sekretāriem, parlamentārajiem sekretāriem, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājam, Valsts kancelejas direktoram, Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās, republikas pilsētu domes un novadu domes priekšsēdētājiem.
Minētajām personām papildu piemaksa pie dienas naudas var būt līdz 20% no dienas naudas normas.
Tā kā tiesībsarga institūcija ir pielīdzināma konstitucionālā ranga institūcijām, Finanšu ministrija rosināja arī tiesībsargu iekļaut šajā sarakstā, un valdība šo ideju atbalstīja.
Tiesībsargs starptautiskajā līmenī ir Starptautiskā Ombuda institūta biedrs, Eiropas Līdztiesības iestāžu tīkla diskriminācijas novēršanas jautājumos biedrs, Eiropas Bērnu ombudu tīkla biedrs, 2013.gada nogalē tika uzņemts Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklā, sācis akreditācijas procesu ANO Starptautiskajā nacionālo cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības institūciju koordinēšanas komitejā.
Tiesībsargam salīdzinoši bieži jāpiedalās minēto organizāciju rīkotos pasākumos ārvalstīs, pārstāvot gan institūciju kopumā, gan Tiesībsarga likuma 15.panta kārtībā, sniedzot ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli Latvijā.
Tiesībsarga ieguldījums, veidojot sadarbību ar citu valstu ombudiem un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām ar mērķi veicināt valsts un institūcijas atpazīstamību, nostiprināt tiesībsarga institūcijas un ekspertu autoritāti Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā, kā arī gūt pieredzi par citu valstu praksi cilvēktiesību aizsardzības jautājumos, ir ne mazāk svarīgs ka citu institūciju amatpersonu veikums.
LETA
