Teju puse iedzīvotāju izjūt NATO nodrošināto aizsardzību no militāriem draudiem
Teju puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju izjūt NATO nodrošināto aizsardzību no militāriem draudiem, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumu centra SKDS pētījumā.
35% respondentu atbildēja, ka izjūt NATO nodrošināto gaisa un jūras satiksmes drošību. Savukārt starptautisku konfliktu neitralizēšanu minēja 30%, terorisma izplatības un masu terora aktu novēršanu - 23%, bet palīdzību dabas katastrofu seku likvidēšanā - 19%. Visretāk atzīmēti kibernoziegumu novēršana un apkarošana un biznesa vides drošība.
Atbilžu salīdzinājums atkarībā no sarunvalodas ģimenē liecina, ka respondenti ar latviešu sarunvalodu ģimenē biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji izjūt NATO garantēto aizsardzību pret militāriem draudiem. Tādi bijuši 56% latviski runājošo un 32% krieviski runājošo.
Raksturojot, kādiem ir jābūt NATO galvenajiem uzdevumiem, 63% respondentu norādīja, ka NATO ir jāgarantē dalībvalstu kolektīvā drošība un tā jāstiprina. Miera un stabilitātes stiprināšanu dažādās pasaules vietās, novēršot konfliktus un to radītās sekas, par vienu no galvenajiem NATO uzdevumiem uzskatīja 48%.
36% respondentu pauda viedokli, ka NATO uzdevums ir pastāvēt kā militārai organizācijai, uzturot kaujas spējīgus karaspēkus NATO dalībvalstīs, 28% minēja, ka NATO ir jācīnās ar tādiem draudiem kā terorisms, kiberuzbrukumi, narkotiku izplatība, bet 25% - ka NATO jāveicina kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanās procesi pasaulē.
Pētījums veikts pērn novembrī, aptaujājot 1020 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.
LETA/Foto: EPA/LETA
