Gada nevārda titulam pieteikts - "saglabāt seju"; uz gada savārstījumu kandidē arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens
Vēl līdz jaunā gada 20. janvārim visi, kam rūp valodas lietas, aicināti iesūtīt 2023. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, informē Latviešu valodas attīstības kopa.
Aptauju jau divdesmit pirmo gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu un ikgadējais sabiedrības pienesums aplūkojams adresē https://lvak.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/
Pirmie ienāca jau 2023. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Aicinājums atcerēties, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā.
Joprojām tiek gaidīti iesūtījumi nesen ieviestajā kategorijā “gada savārstījums” — tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2023. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti tostarp:
“Likumos paredz iestrādāt iespēju pacientiem atteikties no veltīgas ārstēšanas brīžos, kad viņi paši vairs nevar savu viedokli paust,” K. Briškena “Šorīt pamodos no sava pirmā politiķa murga — ierados uz staciju, devu runu, bet vilcienu nevarēja iedarbināt,” varbūt runa bija uzrakstīta uz papīra un tika kādam dota... Virsraksts “Francijas uzbrucējs ar nazi pārvests uz psihiatrisko slimnīcu” neapraksta ar nazi pārvadātu izlases futbolistu.
“Dakteri žņaudza un sita” — lasītāji lauza galva, vai domāts sieviešu dzimtes vienskaitļa akuzatīvs, vīriešu dzimtes vienskaitļa akuzatīvs vai daudzskaitļa nominatīvs. “Ostapenko palikšana bez valsts atbalsta nepaliek nepamanīta,” “Pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā,” tvitera (X) ieraksti “Lai risinātu vardarbību skolā, noteikti kā monitorings skolā nepieciešams labjūtības rīks” un “Ko darīt? Bērnam diezgan augsta temperatūra — 38,9. Nosist uzreiz vai pagaidīt?” Ievērots arī likumsargu valodas paraugdemonstrējums: “Valsts policija janvārī pabeidza izmeklēšanu lietā par kāda kultūras un atpūtas centra ārdurvju aizdedzināšanu Rīgā, kurā tobrīd atradās vairāki cilvēki, tostarp mazi bērni, kuri necieta.”
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u. c.
Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti.
Šogad ieteikti: “ekrānlaiks” (screentime), “guļspiede” (bench press), “knapaugšiņa” (croptop), “pirkumšķirtnis” pie lielveikala kasēm, “satiksmes gausināšana”, “Saeimas kangarāts”, “lieksēdis” — politiķis vai amatpersona, kura darbība tiek vērtēta zem katras kritikas, “sveškauns”, “sūdniecība” — agresorvalsts sūtniecība, “rocīgs” — tāds mīļdzīvnieks, kuram patīk dzīvoties pa rokām, “stresēšana” kā pārmērīga ēšana darba stresa vai citu stresu radīto seku dēļ, “tekstrade” (copywriting), “sāļvira” soļankas un “tupeņkraukšķi, pupiņkraukšķi” čipsu vietā. Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni — gaidām arī viņu pērles!
Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2023. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē — tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs.
Pagājušajā gadā par tādu izraudzīts “okupeklis” — okupācijas režīmu slavinošais piemineklis.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un — jāpiebilst — greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, diskusijas raisījušie: “fokusi” pievēršanās, “videi draudzīgs” dabai nekaitīgs, “onte” onkulis vai tante bez dzimuma šķīruma, “sistēmas jaunietis”, “saglabāt seju” saudzēt kāda reputāciju vai nesagraut kāda cieņu, “sankcijām pakļauts” vārda piesodīts, “mentors” darbaudzinātājs, “manifestēt” paust, “manifestācija” izpausme, “psst” kuš, “studiju mobilitāte” viesstudijas, “starteris” priekšēdiens, “inovācija” vārdu jaunievedums vai jaunieviesums, un “ar dzīvību nesavienojamas traumas” nāvīgu ievainojumu vietā.
Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās — nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Pamanīti teicieni: “Nekandidēšu, jo mani neievēlēs. (..) Tie, kuri nekandidēs, tos arī neievēlēs,” “Gausa māte nav iemācījusi prasties negausību,” J. Garisona “Man nav kristāla bumba, lai es uzzinātu,” A. Dzalba “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt,” L. Kozlovskas “Kā Dieviņš lems, tā būs,” K. Seržanta “Kā zināms, tad kažoku var mest uz otru pusi pēc vajadzības,” D. Golubeva “Ja nomirsi pats, tevi varmāka nespēs vairs nogalināt. 100% efektīva noziegumu prevencija...” “Iestumt vienu PETeni” (taromātā), “Kāpēc tāda vilcināšanās?” — par ilgi gaidītajiem vilcieniem; kā arī K. Kariņa “Ja es vienīgo lietu varētu prognozēt, es esmu jau ieteicis Siliņas kundzei paņemt līdzi lieku veļu, jo, iespējams, šī būs viena no tām reizēm, kas nebeigsies tad, kad varētu iedomāties.”
Pieteikumi līdz 20. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci 30. janvārī 12.00 pēc Latvijas laika.
