Noskaidrots, kā karš Ukrainā un ekonomiskā situācija ietekmējusi Latvijas iedzīvotājus
Karš Ukrainā un ekonomiskā situācija ir palielinājusi stresa līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, liecina Valsts kancelejas un Latvijas Transatlantiskās organizācijas aptauja par iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.
Vairāk nekā puse jeb 62% respondentu uzsvēruši, ka stresa līmeni palielinājusi ekonomiskā situācija valstī. Savukārt uz to, ka stresa līmeni palielinājis Ukrainā notiekošais karš, norādījuši 65% iedzīvotāju.
Gandrīz puse jeb 42% iedzīvotāju Ukrainas kara laikā mazāk uzticas vietējiem lēmuma pieņēmējiem, savukārt uz to, ka sabiedrība, kopiena nav gatava ārkārtas situācijām, tostarp kara Ukrainā radītājai pašreizējai krīzei, norādījuši 46% aptaujas dalībnieku.
Tāpat aptaujā apskatīti uzticēšanās rādītāji. 23% respondentu tic, ka Latvijas valdība var veiksmīgi tikt galā ar visaptverošu krīzi. Vēl 48% iedzīvotāju norādījuši, ka netic valdības spējām tikt galā ar krīzi.
Ja salīdzina datus starp Baltijas valstīm, tad 29% Latvijas iedzīvotāju tic, ka valdība krīzē pieņem pareizos lēmumus. Šādam apgalvojumam piekrīt 36% Igaunijas iedzīvotāji un 28% Lietuvas iedzīvotāji.
Igaunijā ir visaugstākā pārliecība, ka valsts drošības dienesti un bruņotie spēki spēs cilvēkus aizstāvēt. Tā atbildējuši 36% respondentu Igaunijā, 29% aptaujas dalībnieki Latvijā un 28% iedzīvotāju Lietuvā.
Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujas dalībnieku Latvijā uzticas Valsts prezidentam, 55% - Valsts policijai. Teju lielākā daļa jeb 70% respondentu neuzticas Saeimai, 66% aptaujas dalībnieku neuzticas Latvijas valdībai.
Aptauja rāda, ka tikai 38% respondentu ir gatavi sadarboties ar Latvijas valdību, 74% aptaujas dalībnieku pauduši gatavību sadarboties ar cilvēkiem savā dzīvesvietā, 68% iedzīvotāju gatavi sadarboties ar kolēģiem, 64% respondentu - ar kaimiņiem, 59% aptaujas dalībnieku - ar Latvijas iedzīvotājiem, 54% iedzīvotāju - ar vietējo pašvaldību.
